Komponisti un autori /

Jērums, Alberts (1919 - 1978)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Dzimšanas vieta: Purika (Igaunija).
Dzīves un darba vietas: kopš 1938. gada kora diriģents un mūzikas kritiķis laikrakstos "Rīts" un "Tēvija".
1944. - dodas trimdas gaitās. Vācijā darbojas kā pedagogs Baltijas mūzikas skolā Detmoldā. 1947. - pārceļas uz Angliju.
Virsdiriģents deviņās Anglijas latviešu dziesmu dienās (1949.-1951., 1954., 1958., 1961., 1968., 1971., 1975.), četros Eiropas latviešu dziesmusvētkos (Hamburgā 1964., Hanoverā 1967., Ķelnē 1973., Londonā 1977.) un Pirmajās Vācijas latviešu dziesmu dienās Štutgartē (1976).
Izdevumu - Latvju Mūzika, Ceļa zīmes un Latvju Enciklopēdija - redakcijas loceklis.
Citi dati: A. Jēruma daiļrades trīs šķautnes - komponists, diriģents, mūzikas kritiķis - tiek visai krāšņi raksturotas viņa līdzgaitnieku atmiņās. Tālivaldis Ķeniņš viņu dēvē par pirmo 20. gs. latviešu komponistu! Arvīds Purvs par A. Jēruma diriģenta prasmi raksta tā: "Dziesmu inetrpretācijā viņš bija vairāk romantiķis nekā sauss klasiķis. A. Jērums "nespīdēja" ar diriģēšanas tehniskajiem paņēmieniem, neaizrāva ar skatuvisku paskatu, viņš valdīja par dziedātājiem ar liela mākslinieka personības spēju un autoritatīvo mērķtiecību". Bet, aprakstot A. Jēruma publicista darbību, Arvīds Purvs atzīmē: "Savos rakstos par mūziku A. Jērums lieto maz svešvārdu, bet "triepj" uzskatāmas ainas ar krāsainiem, bieži humoristiskiem salīdzinājumiem.
A. Jēruma apcerējumus var iedalīt piecās grupās: 1.- kritika par koncertiem; 2. - plašākas apceres par vispārīgiem vai specifiskiem latviešu mūzikas jautājumiem; 3. - autobiogrāfiski raksti; 4. - tulkojumi; 5. - ideoloģiska satura raksti".
1978.g. ASV Latviešu Koru apvienība dibina A. Jēruma stipendiju fondu. Jau 1982.g. to saņem I. Mežaraups, V. Maksiņa, J. Beloglāzovs; 1984. - A. Dārziņa, P. Aldiņš, A. Kuprisa, S. Erdmane; 1987. - L. Saliņa, A. Rožukalns, P. Priedītis un 1991. - E. Ozoliņa, D. Okuņa-Ketlere, R. Zelmere.
Izglītība: 1942. - absolvē Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klasi.
Darbi
Simfoniskā mūzika: Skerco simf. orķestrim, Andante sostenuto orķestrim, "Eseja" kamerorķestrim.
Vokālā mūzika: 30 solo dziesmas, 2 solo dziesmu cikli - Nakts dziesmas, Saules dziesmas. 19 kompozīcijas jauktam korim a cappella, 6 - sieviešu korim a cappella un 17 - vīru korim a cappella.
Instrumentālā mūzika: sonātes vijolei un čellam.
Vokāli instrumentālā mūzika: kantātes - Debesu kalējs (V.Cedriņa), 1942.; Neraudi, māsiņa! (t.dz.).
[Oļģerts Grāvītis]
komponists un diriģents, kura darbība, idejas un skaņdarbi lielā mērā noteikuši ārzemju latviešu sabiedrības muzikālo sarīkojumu līmeni. Aplūkojamā laikposmā viņš bija idejiskais dzinējspēks un viens no virsdiriģentiem astoņās Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1949–1961). Te, sākot ar 1950.g., viņš ieviesa jaundarbu koncerta tradīciju latviešu dziesmu svētkos un dziesmu dienās pasaulē, kas tuvināja tos pirmšķirīgu muzikālu pasākumu statusam. 60.gadu sākumā viņš bija viens no Eiropas Latviešu dziesmu svētku ierosinātājiem un vadīja kopkori četros no tiem (1964,1968, 1973, 1977). Izvirzīja arī ideju pulcināt korus no visiem kontinentiem Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienām 1979 Gotlandes salā Zviedrijā. Bija virsdiriģents trīs Latviešu dziesmu svētkos Kanādā (1965, 1970, 1976), darbojās vairākās latviešu un britu kultūras organizācijās, rakstīja presē, bija iecienīts žūriju un redkolēģiju loceklis.
Dzimis Igaunijas dienvidos, latviešu apdzīvotā pusmuižā Karolā, Valkas tuvumā, beidzis turienes ģimnāziju, 1937–1942 Jērums studē ērģeļspēli un kompozīciju Latvijas Konservatorijā (beidz Jāzepa Vītola klasi ar pirmo atonālo klavieru sonāti latviešu mūzikā), darbojas par kordiriģentu un kritiķi. Pēc kara beigām nonāk Detmoldā, Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur pasniedz Baltijas Mūzikas skolā (UNRRA Baltic DP Music College) un koncertē. No 1947.g. dzīvo Anglijā, kur 1948.g. dibina Londonas Latviešu kori, vada to līdz mūža galam. Vienlaikus vada arī citus latviešu un angļu korus, darbojas par ērģelnieku.
Komponējis piecas sonātes soloinstrumentiem ar klavierēm, stīgu kvartetu un citus kameransambļus, skaņdarbus klavie-rēm, ērģelēm, vairākas orķestra kompozīcijas, kantātes, ap 40 solodziesmu, to skaitā trīs ciklus, ap 40 kordziesmu un tautasdziesmu apdaru korim. Daļa kordziesmu apkopotas krājumā Alberts Jērums, Kora dziesmas, I, Londonā, 1984. Jaunradē Jērums bija viens no radikālākajiem latviešu mūzikas valodas atjauninātājiem, it sevišķi harmonikā un ritmikā. Tikai daļēji tas attiecas uz tautas melodiju apdarēm, kur komponists konsekventi paliek diatonikas sfērā.

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri