Komponisti un autori /

Jansons, Andrejs (1938)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

ANDREJS JANSONS

Mūziķis un komponists, diriģents, mūzikas pedagogs,
latviešu sabiedrisks darbinieks ASV un Latvijā;
2006.gada PBLA Kultūras Fonda balvas laureāts.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Andrejs Jansons dzimis 1938.gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949.g. ģimene no Eslingenas emigrēja uz ASV. Pirmo muzikālo izglītību ieguva Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, kur apguva obojas spēli. Šim instrumentam palicis uzticīgs daudzus turpmākos gadus. Obojas spēles apguvi turpinājis Džuljarda mūzikas skolā (absolvējis 1960 kā bakalaurs). Kā Itālijas valdības stipendiāts papildinājās obojas spēlē Venēcijā, Itālijas Valsts konservatorijā. Diriģēšanu apguva ASV Manhatanas mūzikas skolā (Manhattan School of Music; absolvējis 1973, maģistrs), kompozīciju studēja Ņūdžersijā, Ratgersa universitātē (Rutgers University), kur 1986.gadā aizstāvēja doktora grādu.
No 1960.gada spēlēja oboju Pitsburgas un Baltimoras orķestros, kā arī American Symphony orķestrī. Bija orķestra mūziķis Brodvejas teātros, Ņujorkas pilsētas operā, Metropolitena (Metropolitan) operā, American Ballet Theatre un Džofrija baleta (Joffrey Ballet) orķestrī. Muzicējis Fēniksa pūtēju kvintetā (Pxoenix Woodwind Quintet) - 1970.gadā piedalījies vieskoncertos Eiropā, uzstājies arī kā solists.
Bijis viesdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. Kopš 1987.gada angažēts kā Bronx Arts orķestra galvenais viesdiriģents. Bijis arī Fordhama universitātes (Fordham University) kora diriģents.
Vadījis Ņujorkas igauņu sieviešu un amerikāņu kori Bergen Chorale, kurš atskaņo galvenokārt lielformu darbus. Kā viesdiriģents muzicējis arī Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Ungārijas orķestrī Philharmonia Hungarica, Maskavas, Nirnbergas, Milvoku simfoniskajos orķestros un Tallinas un Jaunanglijas kamerorķestros un vēl citos.
Strādājis kā mācībspēks Ratgersa universitātē, Kalifornijas Valsts universitātē un Fordhama universitātē.
Daudz pūļu veltījis, lai piepildītu savas mūziķa darbības kredo: latviešu mūziku – latviešiem un pasaulei.
33 gadus Andrejs Jansons ir Ņujorkas Latviešu kora muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Uzņemties diriģenta pienākumus 1975.gadā Andreju Jansonu uzaicināja kora dibinātāji Ilga Upmane, Vija Siksna un Māris Stūrāns.
A. Jansons ir kaismīgs latviešu klasiskās mūzikas vērtību un trimdas komponistu jaunāko paaudžu vokāli instrumentālo lieldarbu popularizētājs, arī jaunu sacerējumu pasūtītājs un interprets. Kopš 1980.gada ar Ņujorkas Latviešu kori pasūtinājis un ikgadējos Adventa koncertos Ņujorkā atskaņojis ap 20 latviešu autoru Ziemassvētku kantātes.
Juris Padegs 2006.gadā par Ņujorkas latviešu kori ASV rakstīja: „Vairāki koncerti ir sniegti katru gadu gan šeit Amerikā, gan Kanādā, gan Latvijā, gan citur Eiropā. Programmā ir bijuši tādi lieluzvedumi kā Alfrēda Kalniņa operas „Baņuta” un „Salinieki”. Mērot kora darbu no finansiālā viedokļa, kora apgrozītie līdzekļi šajos gados pārsniedz kopsummā pusmiljonu dolāru.”
Sākot ar Atmodas laiku – kopš 1989.gada – A. Jansons ar šo kori vairākas reizes viesojies un koncertējis Latvijā, 1990. gadā Latvijā piedalījās XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos kā svētku virsdiriģents.
Kopā ar Latvijas profesionālajiem un amatieru koriem un orķestriem piedalījies dažādos kopprojektos (piemēram, 1991.g. ar Latvijas Radio kori un Ņujorkas Latviešu kori iestudējis un vadījis latviešu opermūzikas koncertus Ņujorkā un Toronto.) Kā viesdiriģents muzicējis Latvijas Nacionālajā operā ( jau 1987.gadā J.Mediņa opera „Uguns un nakts” un Dž. Verdi „Rigoletto”), Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kā arī Liepājas simfoniskajā orķestrī un Rīgas Latviešu biedrības Leonīda Vīgnera Vecmeistaru simfoniskajā orķestrī.
Diriģējis Alfrēda Kalniņa operu „Baņuta” un „Salenieki” koncertatskaņojumus ASV un Vācijā, Latvijā – Rīgā un Liepājā – Bruno Skultes operas „Vilkaču mantiniece” koncertuzvedumu, kā arī iestudējis Dž. K. Menoti (Gian Carlo Menotti) operas „Amāls un nakts viesi” un „Mēdijs”, Hektora Berlioza Messe Solennelle, mūziklus „Mūzikas skaņas”, „Princese Gundega”.
Plašs un daudzveidīgs ir A. Jansona kompozīciju klāsts: kora un solo oriģināldziesmas, mūzikli un mūzika lugām, vokālā un instrumentālā kamermūzika, kora un tautasdziesmu apdares, skaņdarbi koklēm, aranžējumi un instrumentācijas. Komponējis mūziku A. Brigaderes pasaku lugām „Lolitas brīnumputns”, „Maija un Paija”, dziesmu spēles jaunatnei „Meža teika” un „Sarkangalvīte”, kā arī mūziklus „Sprīdītis”, "Homo Novus", "Gundega", "Laimes reibonī", "Lolitas brīnumputns". Publicējis vairāk kā 50 latviešu tautas dziesmu apdares balsīm, koklēm u.c. instrumentiem. Saņēmis Kārļa Gopera fonda balvu (1972. – par dziesmu spēli „Meža teika”, un 1974. – par 10 latviešu tautas dejām orķestrim).
A. Jansons uzskata komponistu Bruno Skulti (1905 – 1976) par savu pirmo, kaut neoficiālo skolotāju kompozīcijā. Diriģējis B.Skultes simfonisko poēmu „Daugava” un operu „Vilkaču mantiniece”. 2006.gadā par „Vilkaču mantinieces” instrumentēšanu un pirmatskaņošanu un Ņujorkas latviešu kora ilggadīgo vadīšanu A. Jansons saņēma PBLA Kultūras Fonda balvu.
Dedzīgi darbojies latviešu jauniešu muzikālās izglītības laukā ASV un Kanādā, piedaloties mūzikas kursos un nometnēs. Kopš 1968.gada mācījis koklēšanu, vadījis korus un orķestrus latviešu bērnu vasaras nometnēs (Ņujorkā, Garezerā un Toronto).
Virdiriģents vairākos latviešu jaunatnes Dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules brīvo latviešu I dziesmu dienās Gotlandē (1979), ASV Rietumkrasta VIII (1979) un XII (1992), Kanādas IX (1991), ASV X (1997) Dziesmu svētkos.
Sarakstījis divas kokles spēles mācību grāmatas „Koklēšana” (1965; 1971; 1977), „Koklēšana II” (1977; sastādījis un rediģējis). Vadījis Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli, popularizējis latviešu tautas mūziku ASV, Kanādā un Eiropas valstīs. Ieguvis K.Barona prēmiju (1967. - par kokļu mūzikas attīstības veicināšanu un 1976. - par darbību latviešu mūzikas laukā).
Biruta Sūrmane (ASV) par A. Jansona sadarbības sākumu ar koklētāju ansambli stāsta:
Latviešu publikai Andrejs Jansons vispirms kļuva pazīstams kā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambļa vadītājs. Par šāda ansambļa esamību Andrejs uzzināja 1964.gada Pasaules izstādē Ņujorkā, kur Latviešu dienas programmā uzstājās trīs koklētājas un četras dziedātājas. Pēc programmas Andrejs pienāca klāt un kautrīgi ieminējās, ka viņš arī interesējoties par koklēšanu. Kad tā paša gada rudenī Andrejs pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, koklētājas viņu uzaicināja uz kādu no saviem mēģinājumiem. Dzirdot kā kokle skan zem Andreja pirkstiem, lūdzām viņu uzņemties ansamblīša vadību.”
A. Jansons rakstījis apceres un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru mūzikas periodikā, piedalījies College Music Society un Internetional Folk Music Council konferencēs. A. Jansona doktora disertācija (1986) veltīta latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmai.
A.Jansons sistemātiski iepazīstinājis ASV, Kanādas, Vācijas, Šveices un Anglijas TV un radio klausītājus ar latviešu tautasdziesmām. Jau 20.gs. 70.gados ASV – Pitsburgā un Ņujorkā – viņa latviešu mūzikas koncerti guva publikas un kritikas atsaucību. 1965. – 1974.g. veidojis mūzikas ierakstus skaņuplatēs. 1982.gadā viņa vadībā notika A.Kalniņa operas „Baņuta” koncertuzvedums Ņujorkas Karnegi koncertzālē. 1992. – 1994.g. viņa vadībā veikti mūzikas ieraksti Latvijas Radio (tostarp 15 ārpus Latvijas komponētās latviešu autoru kantātes) un Latvijas TV, kā arī kompaktdiskos. Latvijas koriem un solistiem A.Jansons noorganizējis vairāk kā desmit koncertceļojumu ASV un Kanādā. Ņujorkas Latviešu koris aicinājis kā viesdiriģentus Imantu Kokaru, Gido Kokaru, Edgaru Račevski, Mārtiņu Ozoliņu, Viesturu Gaili, Airu Birziņu, Agitu Ikaunieci, Intu Teterovski, Andu Lipsku, Romanu Vanagu, Ivaru Cinkusu.
Juris Padegs raksta: „Sadarbība ar Latviju un atbalsts tās mūziķiem ir svarīga Andreja Jansona darbības daļa. Daudziem Latvijas māksliniekiem Andrejs Jansons sagādāja iespēju uzstāties Amerikā, to starpā Kārlis Zariņš, Inese Galante, Ingus Pētersons u.c. [..] rīkotas turnejas Latvijas koriem, sākot ar „ledlauža” Ave Sol viesošanos, kad pirmo reizi Latvijas koristi drīkstēja apmesties latviešu mājās bez uzraudzības.”
Daudzi cilvēki, kas sastapušies ar Andreju Jansonu, jūtas viņam pateicīgi par viņa prasmi palīdzēt un atbalstīt, radīt prieku par mūziku, par latvju dziesmu un mākslu. To vidū arī Laura Padega – Zamura, kas, referējot par Andreju Jansonu 2007.gada janvārī Ņujorkas Daugavas vanagu namā, sacīja:
„Kopš es atvedu savu vijoli uz nometni desmit gadu vecumā, Andrejs ir mani saredzējis kā mūziķi, un - burtiski no tā laika - viņš neatlaidīgi ir mani skolojis, lolojis, iespējas gādājis, audzinājis, atbalstījis un reizēm, pēc vajadzības, arī atkāpies. Es neesmu vienīgā, kam Andrejs ir pievērsis šādu uzmanību. Daudziem rakstīju, daudzi atrakstīja: saņēmu no visvisādām paaudzēm, kuri pārstāv visvisādus Andreja projektus, ansambļus, gadus, vietas. Un visiem pazibēja kas kopējs: apbrīna un pateicība Andrejam. Par to, kas dots indivīdiem un kas dots tautai.”
Par nopelniem Latvijas labā A. Jansons apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni (1996).

Pievienotie attēli

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri