Komponisti un autori /

Ābele, Ādolfs (1889 - 1967)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Dzimšanas vieta: Smiltenes pagasta Blomes.
Dzīves un darba vietas: Pirmā pasaules kara laikā - 4. latviešu strēlnieku pulka kapelmeistars. Nokļūst deviņu mēnešu gūstā Vācijā.
1918. - 1919. - repetitors Nacionālajā Operā.
1919. - 1924. - Liepājas Tautas konservatorijas vadītājs, ērģelnieks un diriģents.
1924. - 1944. - Latvijas Konservatorijas mācību spēks, kompozīcijas un ērģeļspēles nodaļas dekāns, no 1937. gada - profesors.
1927. - 1944. - kora "Dziesmuvara" diriģents.
1944. - 1950. - trimdā Vācijā.
No 1950. - ASV (1. un 2. ASV latviešu dziesmu svētku virsdiriģents).
Miris ASV, Kalamazū.
Citi dati: Filmotēkā 1989. g. 24. janvāra TV raidījumam S. Braže atrada 15 sekunžu vizuālu fragmentiņu ar Ā. Ābeli!
Kultūras Fonda laureāts 1925., 1930., 1934., 1947., 1956. g.
Izglītība:1909. - iestājas Pēterburgas konservatorijā ēreļspēles (pie Ž. Hanšina) un kompozīcijas teorijas (pie N. Sokolova, J. Vītola) klasē.
Simfoniskā mūzika (14 komp.): ''Lāčplēša kaps", "Latvijas kalnājos, Latvijas lejās", "Leģenda", "Meditācija", simfoniskais dzejolis "Vīzija", "Stāsts" vijolei un simf. orķ. u. c
Grāmatas un publikācijas: Ādolfa Ābeles atcerei [rakstu krājums]. Izd. Ā. Ābeles piemiņas fonds. - Stokholma, 1986. - 226 lpp.
Bērzkalns V. Ā Ābele // Latviešu Dziesmu Svētku vēsture. 1864 - 1940. - 396. - 398. lpp.
Grāvītis O. Dziesmas dvēseles meklētājs [Sakarā ar komponista, diriģenta, ērģelnieka un LK prof. Ā. Ābeles 30. nāves gadadienu] // Dziesmusvētki. - 1997. , #9. - 12. lpp.
Grauzdiņa I. [par Ā. Ābeli ] // Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē. - R., 1987, 134. - 135. lpp.
Grīnfelde M. Ā. Ābele manās atmiņās // Literatūra un Māksla. - 1989., 21. janv. - 10. lpp.
Jērums A. Ādolfs Ābele - dvēseles noskaņu tvērējs // Latvju Mūzika, 1981. , #12. - 1089. - 1102. lpp.
Kroja I. Par Ā. Ābeli domājot // Dzimtenes Balss. - 1989. - 16. febr.
Kroja I. Dvēseles noskaņu dziesminieka atgriešanās // Māksla. - 1989. , #2. - 46. - 48. lpp.
Lindenberga V. Ādolfs Ābele latviešu mūzikas kultūras panorāmā // Latviešu mūzika, 1989, 19. - R. , 1990. , 132 - 147. lpp.
Līdacis A. Komponists un diriģents Ādolfs Ābele // Archivs. Raksti par latviskām problēmām. 29. sēj. Skaņumāksla. - Izd.: Pasaules Brīvo Latviešu apvienība un K. Zariņa fonds, Melburna, 1989. , 38. - 46. lpp.
Osis B. un J. Prof. Ā. Ābeles piemiņai // Akadēmiskā Dzīve. - Linkolna, 1978. - 39. - 45. lpp.
Poruks J. Smaidošais skaņradis // Kontrapunkts. - #15. - 5. - 15. lpp.
Pundurs A. Ā. Ābele [ziņas par komponistu] // Ārzemju latviešu komponistu kora dziesmu izlase. - R. , 1992. - 135. lpp.
Sakss I. Ā. Abele // Jaunā gaita. - 1989. - 34. sēj. - #2. - 42. - 43. lpp.
Sakss I. Ā Ābele latviešu mūzikā // Kontrapunkts. - #15. - 16. - 23. lpp.
Sakss I. Profesors Ādolfs Ābele // Latvju Mūzika, #1 - 19. - 32. lpp.
Sīle A. Prof. Ā. Ābeles pēdējais ceļojums // Kontrapunkts. -
#15. - 26. - 30. lpp.
Vītiņš V. Prof. Ā Ābeles simtgade // Akadēmiskā Dzīve. - 1990. - #32 - 70. - 72. lpp.
Vokālā mūzika: 55 kompozīcijas jauktam korim a cappella (no tām - 17 t. dz. apdares), 11 - vīru korim a cappella (7 t. dz. apdares), 4 - sieviešu korim a cappella, 2 - bērnu korim.
Solo dziesmas (39).
Instrumentālā mūzika: Opusi vijolei un klavierēm (Albuma lapa, Melodija, Stāsts), 9 skaņdarbi klavierēm, 23 skaņdarbi ērģelēm (miniatūras un korāļu apdares).
/Oļģerts Grāvītis/
Ā. Ābele uzskatāms par savdabīga kontemplatīva romantisma pārstāvi latviešu mūzikā, turklāt viņa simfoniskajās miniatūrās romantisms ir impresionisma skarts un tā atsvaidzināts.
Jaunradē izpaudies kā izsmalcinātu meditatīvu un lirisku noskaņu meistars, kura raksturīgākais žanrs ir izvēlīgas gaumes iezīmēta, trausla simfoniskā miniatūra. Taču kordiriģenta darbība viņu pievērsusi arī kordziesmai un tautasdziesmas apdarei korim. Ābeles mūzikas meditatīvā ievirze to darījusi visai pieskanīgu garīgās kordziesmas prasībām.
Dzimis Blomē (Valkas raj.), vispārējo izglītību guvis reālskolā Cēsīs, Ābele 1907 nonāk Rīgā, kur privāti mācās pie Emīla Dārziņa (sk.). 1909 iestājas Sanktpēterburgas konservatorijā, kur 1914 saņem ērģeļu mākslinieka (L.Homiliusa un Ž.Handšina skolnieks), kā arī 1915 komponista diplomu, pabeigdams Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi. Dažus gadus ir kara kapelmeistars un mūziķis Latviešu strēlnieku pulkos, 1918 – pavadītājpianists Latvju operā, 1919 – Latvijas armijas t.s. Baloža brigādē. No 1920 – ērģelnieks, diriģents un Tautas konservatorijas vadītājs Liepājā (līdz 1924 vasarai). Divdesmit gadus (no 1924; no 1938 profesors) pasniedz teorētiskos priekšmetus un vada kara kapelmeistaru apmācību Latvijas Konservatorijā. Latvijas Universitātes koris Dziesmuvara Ābeles vadībā (1927–1944) kļūst par vienu no prominentākajiem sava laika latviešu koriem un, koncertēdams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, gūst arī starptautisku ievērību. 1944 devies bēgļu gaitās, Ābele nonāk Vācijā, no jauna organizē un vada korus, ir virsdiriģents turienes latviešu dziesmu dienās Eslingenē (1947), dziesmu dienā Fišbahā (1948), bet 1950 pārceļas uz dzīvi ASV, kur sākumā ir ērģelnieks Alleganā, no 1951 Kalamazū, vairākus gadus vadīdams latviešu kori. Ābele ir virsdiriģents Otrajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV (1958).
Ābeles kora mūzikas izteiksmes savdabību nosaka tālejoša un mērķtiecīgi realizēta tonālā attīstībā, krāšņas akordu vertikāles, it kā tīši salēnināta metroritmika un formas tapšana. Statiska kavēšanās vienā noskaņā nereti iegūst mākslinieciska paņēmiena nozīmi. Vēl vairāk tas izpaužas solodziesmās un simfoniskajās miniatūrās.

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri