Komponisti un autori /

Dzenītis, Andris (1978)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

"Visgrūtākais ir uzburt mūziku, neiesaistot tajā savas personīgās sāpes, nacionālās ciešanas, politiskās intrigas, ilustratīvas ainavas. Tā ir saruna par gara ekoloģiju. Skaņām būtu jārunā par ārpasaulīgiem procesiem, fizikas un skaistuma likumsakarībām, netveramo. Par to, ko vārdos nav iespējams izskaidrot vai aprakstīt."

Andris Dzenītis


BIOGRĀFIJA

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm Pamestie izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).

Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan arī ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997, 2013), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Arēna Rīgā (2002–2012), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006), Time of Music Vītasari (Somija, 2006), ISCM World Music Days Honkongā (Ķīna, 2007), Musica Viva (Vācija, 2012) u. c. Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Latvijas Radio koris, orķestri Rīgas kamermūziķi, Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, Deutsche Radio Philharmonie Saarbruecken - Kaiserlautern, Radio Symphony Orchestra Berlin, Belgian National Symphony Orchestra, Netherlands Radio Philharmonic Orchestra un diriģents Karels Marks Šišons, ansambļi Kroumata (Zviedrija), Paragon (Skotija), Pierrot Lunaire Ensemble Wien (Austrija), Caput (Islande), Ensemble Modern un diriģents Pēters Etvošs (Vācija), GAM (Krievija), u. c.

Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003 un 2014, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis otro vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), pirmo vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi vairākkārt nominēti Lielajai mūzikas balvai un laikraksta Diena Gada balvai kultūrā. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2006 (par vokāli simfonisko darbu Fides. Spes. Caritas) un 2014 (par koncertu E(GO) saksofonam un orķestrim). Latvijas Radio 3 Klasika 2009. gada mūzikas notikumu topā par gada labāko jaundarbu atzīts simfoniskais opuss Postlūdija. Ledus, bet 2014. gadā - Koncerts E(GO) saksofonam un orķestrim. Par simfonisko darbu Postlūdija. Ledus saņēmis laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010).

Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla Mūzikas Saule redaktors, kopš 2014. gada - Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītājs. Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012). Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Mācījis kompozīciju Cēsu mūzikas vidusskolā (2011-2013). Strādā par kompozīcijas un mūzikas teorijas pasniedzēju JMMV (kopš 2005. gada) un Ventspils mūzikas vidusskolā (kopš 2013. gada). Kopā ar eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu Woodpecker project, kas dibināta 2006. gadā, aktīvi piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2004. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Andra Dzenīša daiļrades centrā ir kamermūzika, kaut arī būtiska vieta atvēlēta kormūzikai, simfoniskajai mūzikai un operai. Tēmu lokā ir eksistenciālas dabas problemātika, konfliktējošas situācijas, psiholoģiski niansēta iedziļināšanās cilvēka iekšējā pasaulē, sniedzot pārlaicīgu vispārinājumu. Mūzikā dominē ekspresīvas, asi disonantas līnijas, dramatiski spriega enerģētika un monolītas, telpiskas skaņuceltnes.


RAKSTI (izlase)

Nošu lapu stūrī: vārdi sev // Mūzikas Saule, 2000, nr. 1, 18–19
Redzamā mūzika [par elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas virzienu] // Studija, 2002/2003 dec./janv., 42–45
Drūms stāsts par Jākobu Lencu // Mūzikas Saule, 2003, nr. 4, 18–20
Kā definēt kopumu? [intervija ar Voldemāru Johansonu] // Mūzikas Saule, 2003, 4. nr., 18–21
Dievišķais un pasaulīgais // Mūzikas Saule, 2004, 4. nr., 18–21
Zelta grāmatas rakstītājs [intervija ar Armandu Strazdu] // Mūzikas Saule, 2006, 2. nr., 8–11
Raksti, intervijas un recenzijas žurnālā Mūzikas Saule

Mājas lapa: http://dzenitis.webs.com/

 

SVARĪGĀKIE DARBI:

  • SIN(fonietta) kamersimfonija kamerorķestrim (2015)
  • mūzikas partitūra Dāvja Sīmaņa spēlfilmai Pelnu sanatorija klarnetei, vijolei, altam,   kontrabasam un koklei (2015)
  • Dagdas paralēles mecosoprānam, basam un klavierēm (2014)
  • Vīriešu dziesmas. Pirmā burtnīca vokālais cikls baritonam un klavierēm  (2014)
  • Introversija un atvadas trešais stīgu kvartets (2014)
  • Urbānā mesa jauktam korim, baritona solo un simfoniskajam pūtēju orķestrim (2013/14)
  • Kur tad Tu nu biji vīru korim (2013)
  • Divas latviešu tautasdziesmas sieviešu vokākajam ansamblim (2013)
  • Iron – Wood kontrabasam un klavierēm (2013)
  • Dyptich jauktam korim (2013)
  • Nimbus  čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem (2013)
  • Forged meetings akustiskajai ģitārai (2013)
  • E(GO) koncerts saksofonam ar orķestri (2012) Iegādāties disku
  • Latvian cookbook lielam ansamblim (2012)
  • Silence is... jauktam korim (2012)
  • Līdzenuma balss (2012) saksofonam un ērģelēm
  • Matter of immagination (2011) saksofonu kvartetam un koklei
  • Kali Yantra flautai un klavierēm (2011)
  • Amrita otrais stīgu kvartets (2011)
  • Orked utara. Northern orchid gamelāna ansamblim (2011)
  • Prelūdija. Gaisma (2011) simfoniskajam orķestrim
  • Trataka. Point noir (2010/11) pirmais stīgu kvartets
  • Duality / Duālisms (2010) koncerts klavierēm ar orķestri
  • Dorada (2010) klavierēm
  • Drone (2010) pūtēju orķestrim
  • Aiz loga (2010) jauktam korim
  • Dui lukter, dui sveciņ (2010) bērnu vokālajam ansamblim
  • Woodoo 80 (2009) elektriskajai ģitārai un elektronikai
  • Dauka opera (2007 – 2009)
  • Sat Nam simfoniskajam orķestrim (2009)
  • Piņķerīgas dziesmiņas mecosoprānam, flautai, tubai un klavierēm (2009)
  • Postlūdija.Ledus  simfoniskajam orķestrim (2009)  
  • No Wave, No Particle: Walking Through Walls elektroakustiskā mūzika Ginta Gabrāna    instalācijai (2008)
  • Stencil of time čellam, elektriskajai ģitārai un elektronikai (2008)
  • Urban Translated koncerts klarnetei ar orķestri (2007/8)
  • Distant bells  klavierēm četrrocīgi (2008)
  • Dziesma par lapsu kalnu bērnu vokālam ansamblim un čellam (2007)
  • Let it be forgotten jauktam korim (2007)
  • Symphatetic elektroniskā mūzika (2007)
  • Parahipnoze elektroakustiskā mūzika Ginta Gabrāna ekspozīcijai starptautiskajā Venēcijas    māskslas biennālē (2007)
  • Pigeon post jauktam korim, divām koklēm, flautai un akordeonam (2007)
  • Pianissimo jauktam korim (2007)
  • Wind rose. City shape turbulence  elektriskajai ģitārai un elektronikai (2007)
  • In Se I  stīgu orķestrim un metāla pūšaminstrumentiem   (2006/7)
  • Gaistošas ārijas. Izkaisīti kori divām koklēm, flautai un akordeonam (2006)
  • Black cherry mecosoprānam un elektronikai (2006)
  • Bird mecosoprānam un elektronikai (2006)
  • Fides.Spes.Caritas (2006) jauktam korim un simfoniskajam orķestrim
  • Pavasara rits (2005/06) kantāte korim un kameransamblim
  • Stones and Veils (2005) koncerts mežragam un mazam orķestrim
  • Mēness starus stīgo (2005) jauktam korim
  • INDIGO (2005) elektroniskā mūzika          
  • Sitivit anima mea (2005) ērģelēm
  • Rutoj saule (2005) jauktam korim
  • Seven madrigals by e.e.cummings mecosoprānam un sešiem instrumentiem (2004)
  • Tavas klusēšanas grāmata kameropera (2002/04)
  • Promises and shapes obojai un septiņiem instrumentiem (2004)
  • Solitude mecosoprānam un elektronikai (2003)
  • Alba divām koklēm, flautai, akordeonam un stīgu orķestrim (2003)
  • Stanza III ...innuendo lielam simfoniskajam orķestrim (2000 – 2002)
  • Bang for three sitaminstrumentu trio (2002)
  • Passia  elektroakustiskā mūzika (dolby surround) (2002)
  • Saule  jauktam korim  (2001)
  • Gutta  elektroakustiskā mūzika  (2001) 
  • mūzika L.Gundara izrādei Siers un marmelāde  (2001)
  • Stanza II stīgu orķestrim trīs altiem un dzīvajai elektronikai (2000/01)
  • Pierrot  alta saksofonam solo (2001)
  • Four Madrigals by E.E.Cummings vokālai grupai (2000)
  • Māte zeme altam solo (1997 – 2009 (red.))
  • Lacrimae Em. Dārziņa piemiņai vijolei, altam, čellam un klavierēm (1996)
  • Der Todeskeim.Der Lebenskeim  divām koklēm un flautai (2000)  
  • Verbum et Verbum mecosoprānam solo (2000)
  • Apstākļi. Pamošanās...domīgi paklusēt korim, fonogrammai, dzīvajai elektronikai (1999)
  • Stanza I 31.12.99. stīgu kvartetam un klavierēm (1999)
  • Ave Maria jauktam korim (1998)
  • mūzika P.Pētersona izrādei Fēlikss un Felicita (1998)
  • Adoramus Te jauktam korim (1996 red.2003)
  • Senza Barriera divām klavierēm un sitaminstrumentiem (1996/97)
  • Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim (1996/98)
  • mūzika P.Pētersona izrādei Neviena paša vārda (1996)
  • Vai dzirdi mani ... čellam solo (1995)
  • Koncerts čellam ar orķestri (1995/96)
  • Mūzika mirušam putnam klavierēm (1995)
  • Novele  stīgu orķestrim     (1993)
  • Būtības apliecinājums  stīgu kvartetam  (1993)
  • Sonāte vijolei un klavierēm Pamestie (1994)                       
  • Capriccio e contraverso klarnešu kvartetam (1995/96)
  • Blakus... baritonbasa akordeonam (1995)
  • Arlekīna gars klarnetei (1995)
Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri