Komponisti un autori /

Goldšteins, Edmunds (1927 - 2008)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

"Manu jaunradi visos žanros ietekmējis folkloras krāšņais skanējums. Tautasdziesma – latviskā dzīves ziņa, ētikas, morāles, tikumības kodekss, neizsmeļams jaunrades avots. Kamēr dzīva būs tautasdziesma, tikmēr dzīvos latviešu tauta."

Edmunds Goldšteins


BIOGRĀFIJA

Edmunds Goldšteins dzimis 1927. gada 19. septembrī Liepājā. Šajā pilsētā viņš līdztekus vispārējai izglītībai kopš 10 gadu vecuma apguvis arī klavierspēli pie skolotājas Treikānes, vēlāk pie Marijas Meirānes un 1939–1940 Liepājas Tautas konservatorijā pie Zentas Irbītes. Vienlaikus guvis muzicēšanas pieredzi Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres. 1940 pārcēlies uz Rīgu un iestājies LK, kur studējis Paula Šūberta (1940–1944) un Arvīda Dauguļa (1944–1946) klavieru klasē, 1943–1944 arī Jāzepa Vītola kompozīcijas un teorijas klasē. Kompozīcijas studijas atjaunojis 1947–1948, JMMV (sākotnēji – Mūzikas vidusskola pie LVK), kur mācījies pie Valentīna Utkina un Mendeļa Baša. 1948 iestājies LVK, Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvējis 1953, papildinājies arī pie Valērija Zosta klavierspēlē. 1945–1947 strādājis par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 1955–1970 – Radio un TV simfoniskajā orķestrī. 1945–1980 (ar pārtraukumiem) līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Bijis ilggadējs pianists koncertmeistars arī LVK (1950–1957) un JVLMA (1987–2001). Mūžībā devies 2008. gada 6. oktobrī.

Savā komponista darbībā vislielāko uzmanību veltījis kormūzikai, instrumentālajai kamermūzikai (īpaši dažādiem netradicionāliem pūšaminstrumentu ansambļiem) un simfoniskajai jaunradei, guvis popularitāti arī ar estrādes dziesmām. Vairāki apjomīgi darbi veltīti tuvu cilvēku piemiņai (Otrā simfonija bojāgājušās meitas piemiņai, Vijoļkoncerts jaunības drauga, diriģenta Arvīda Jansona piemiņai). Ir spilgts Jēkaba Graubiņa tradīciju turpinātājs un t. s. jaunā folkloras viļņa pārstāvis: īpašu atzinību iemantojis ar tautasdziesmu (galvenokārt Latgales dziesmu) apdarēm, kas iezīmīgas ar raupju, dabisku folkloras tvērumu un smalku polifonijas izjūtu. Skaņdarbs Laivenieka meita biju (no Trim latviešu tautasdziesmām koklei un kamerorķestrim) 1981. gadā godalgots starptautiskā radiokonkursā Bratislavā. Vācis dažādu Latvijas novadu tautas mūziku, 20. gs. 80. gados kļuvis par iniciatoru skaņuplašu sērijas Latviešu folklora izveidei. Guvis ievērību kā laikmetīgās kamermūzikas interprets; kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un flautistu Juri Ābolu dibinājis trio, kas savas pastāvēšanas laikā (1987–1993, beigu posmā Jāņa Bulava vietā Aldis Krumovics) pirmatskaņojis daudzus tam veltītus latviešu komponistu (Jura Ābola, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Artūra Grīnupa u. c.) opusus. Dažādu kameransambļu sastāvā spēlējis arī citu laikabiedru (Maijas Einfeldes, Romualda Jermaka, Pētera Vaska, Imanta Zemzara) darbus. Darbojies mūzikas publicistikas jomā laikrakstos Literatūra un Māksla, vēlāk Literatūra. Māksla. Mēs un Literatūra un Māksla Latvijā. 2006. gadā pabeidzis rakstīt memuārus.


Pievienotie attēli

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri