Komponisti un autori /

Garūta, Lūcija (1902 - 1977)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Lūcija Garūta
Lūcija Garūta
Foto 1

Komponiste, pianiste, mūzikas teorētiķe un pedagoģe Lūcija Garūta dzimusi 1902.gada 14.maijā Rīgā (tēvs bija grāmatvedis, māte – mājsaimniece). Viņas pirmais klavierskolotājs ir ievērojamais čellists Oto Fogelmanis. 1919. gadā Lūcija Garūta sākusi studijas tikko dibinātajā Latvijas konservatorijā, kur mācījusies Klavierspēles klasē pie Marijas Žilinskas, Hansa Šmita (Hans Schmidt) un Lidijas Gomanes-Dombrovskas. Profesora Jāzepa Vītola iedrošināta, uzsākusi studijas arī profesora vadītajā Speciālās teorijas klasē (tā tolaik dēvēja Kompozīcijas klasi). Viņas pedagogi bija Jānis Mediņš (instrumentācija), Jēkabs Mediņš (harmonija) un Jēkabs Kārkliņš (mūzikas vēsture). 1924.gadā Lūcija Garūta absolvējusi Kompozīcijas klasi, 1925.gadā – Klavierklasi. 1926.gadā sākusi studijas Parīzē, kur mācījusies klavierspēli pie Alfrēda Korto (Alfred Cortot), Izidora Filipa (Isidor Philipp) un instrumentāciju pie Pola le Flema (Paul Le Flem). 1928.gadā turpinājusi kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā (Paul Dukas).

Studiju laikā (1919–1921) Lūcija Garūta bijusi pianiste repetitore Rīgas Operā, 1925–1926 strādājusi Rīgas radio, 1926.gadā uzsākusi pedagoģisko darbu Latvijas Tautas konservatorijā (vēlāk – Jāzepa Mediņa mūzikas skola), kur pasniegusi mūzikas teoriju un klavierspēli (1926 –1947). Bijusi Latvijas Valsts konservatorijas docētāja (1940–1977, no 1960 – docente, no 1968 – profesora v.i., no 1972 – profesore). Kompozīcijā un mūzikas teorētiskajos priekšmetos Lūcijas Garūtas studenti ir bijuši praktiski visi pēckara gados Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā studējušie muzikologi un komponisti.

Līdztekus pedagoģiskajam darbam Lūcija Garūta pievērsusies koncertdarbībai. 1926. gadā koncertējusi Francijā (Parīzē) un 1929. gadā Vācijā (Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas). Tad arī sākusies nopietnā interese par Steinway flīģeļa trešo (ilgskaņas) pedāli, kas paplašina tembrālās un tehniskās iespējas, paverot jaunas iespējas kompozīcijā. 20. un 30. gados Lūcija Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja, koncertējot Rīgā un visā Latvijā. Pavisam Lūcija Garūta ir koncertējusi kopā vairāk nekā ar simts mūziķiem dažādos kamermūzikas koncertos. 1944. gadā kantātes Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojumā piedalās arī autore, jo ērģelnieks ir saslimis. Tā sākas arī neilga, bet spraiga darbība kā ērģelniecei. Diemžēl 1940. gadu nogalē koncertdarbība bija jāpārtrauc trauslās veselības dēļ. 

No 1926. līdz 1940. gadam notikuši četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar daudzu tā laika ievērojamāko dziedoņu (Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras u.c.) un instrumentālistu (vijolnieks Rūdolfs Miķelsons un čellisti Atis Teihmanis, Pēteris Komisārs u.c.) piedalīšanos. 60. un 70. gados notikuši vairāki autorkoncerti un citi pasākumi, kuros komponiste saņēmusi klausītāju mīlestību un pateicību. Nozīmīgs ir 1967.gadā oratorijas Dzīvā kvēle pirmatskaņojums (Jānis Zābers, Leonarda Daine, Leonīds Vīgners).

Arī Lūcijas Garūtas (tāpat kā daudzu viņas laikabiedru) radošās gaitas apēnojis pastāvošo iekārtu ideoloģijas spiediens. Tā divkārt tika atcelti operas Sidrabotais putns pirmiestudējumi: pirmoreiz 1938./39.gadā, kā iemeslu minot faktu, ka operā attēlots strādnieku streiks; otrreiz, 1960. gadu sākumā, - tad iemesls tā arī netika darīts zināms. Skarbu kritiku no Komponistu savienības saņēmis Klavierkoncerts, jo neatbildis valdošajam bezkonfliktu teorijas uzstādījumam. Ilgus gadus – līdz pat otrajai atmodai – bija aizliegts atskaņot arī kantāti Dievs, Tava zeme deg!.

Lūcija Garūta bijusi Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu par Variācijām Manā dzimtenē simfoniskajam orķestrim un Variācijām par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm un godalgu par Meditāciju simfoniskajam orķestrim. 1945.gadā uzņemta Latvijas Padomju Komponistu savienībā, 1962.gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.

Komponiste mirusi 1977.gada 15.februārī. Apglabāta Rīgas I Meža kapos, vietā, kas ierādīta Vecās Sv, Ģertrūdes baznīcas draudzei, kurai piederējusi Garūtu dzimta.

www.lmic.lv

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri