Komponisti un autori /

Dovgjallo, Georgs (1931 - 2009)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Diriģents Jānis Dreimanis kādreiz man teica apmēram tā: Neiznāks diriģents – iznāks komponists, neiznāks komponists – iznāks vismaz mūziķis. Kas paveicies, iznācis man – nudien nezinu. Bet ko domājat jūs?

Georgs Dovgjallo


BIOGRĀFIJA

Georgs (Georgijs) Dovgjallo dzimis 1931. gada 24. oktobrī Liepājā, miris 2009. gada 2. februārī. Beidzis Liepājas pilsētas Blaumaņa pamatskolu (1946) un Liepājas mūzikas vidusskolu (1950), kur sākotnēji mācījies vijoļspēli pie Ādolfa Lindenbauma, vēlāk kordiriģēšanu pie Jāņa Dreimaņa un paralēli apguvis arī kompozīciju. 1950. gadā iestājies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, kur pirmo gadu mācījies pie Jāņa Dūmiņa, vēlāk studijas turpinājis pie Mendeļa Baša. Konservatoriju absolvējis 1955. gadā.

Pirmā saskare ar pašdarbības koriem radusies Liepājas rajona Medzē un Bunkā, mācoties Liepājas mūzikas vidusskolā. Pirmās kora dziesmas publisks atskaņojums noticis 1948. gada oktobrī. Studējot konservatorijā, strādājis ar koriem Rīgā, Ogres Ciemupē un Bulduru dārzkopības tehnikumā. Pēc konservatorijas absolvēšanas strādājis Iecavas vidusskolā. Vairāk nekā 30 gadus strādājis ar visdažādāko sastāvu vokālajiem ansambļiem Rīgas Politehniskajā institūtā, Latvijas Valsts universitātē, Latvijas Sporta akadēmijā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un Latvijas Zinātņu akadēmijā. 10 gadus vadījis Filharmonijas vīru vokālo kvartetu, 18 gadus – jaukto kori Rīdzene.

Ilgus gadus strādājis par dažādu deju grupu koncertmeistaru (sākot ar 1949. gadu Liepājā). Sadarbojies ar horeogrāfiem Almu Zālīti, Osvaldu Štrausu, Hariju Sūnu, Oskaru Pūci, Mildu Lasmani, Imantu Magoni, Alfrēdu Spuru, Baibu Šteinu, Uldi Šteinu, Dailoni Rudovicu, Guntu Skuju, Jāni Purviņu, Aiju Baumani u. c. Sešus gadus strādājis Rīgas Politehniskā institūta deju grupā Vektors. Skatuves deju mūzika skanējusi skolu jaunatnes republikas vai Rīgas mēroga lielsarīkojumos (1962, 1967, 1972, 1979, 1983, 1984, 1989, 1995) un pieaugušo republikas vai Rīgā notikušajos citos lielsarīkojumos (1965, 1977, 1981, 1985, 1987, 1988, 1990, 1993, 1998, 2001).

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri