Komponisti un autori /

Stengrēvics, Helvijs (1962)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Viņš dzimis 1962. gadā. Beidzis J. Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru klasi, mācību laikā strādājis par koncertmeistaru VEF vijolnieku ansamblī „Kantilēna”. Studiju gados Konservatorijā Helvijs strādāja par koncertmeistaru Pionieru pils bērnu korī „Rīga”, un pēc augstskolas beigšanas 1986. gadā tika norīkots darbā LPSR Valsts Filharmonijā par pianistu, kur sadarbojās ar Zigismundu Lorencu, Žoržu Siksnu, Vjačeslavu Mitrohinu un viņa grupu „ARS”. 1988. gadā Helvijs Stengrevics sāka muzicēt grupā Jaunais laiks un Filharmonijā izveido pats savu trio „HEI”, kura dalībnieki bija Rita Trence, Valdis Indrišonoks un Ēriks Balodis.

Helvija lielā komponēšana sākās astoņdesmito gadu vidū, kad Konservatorijā ar lekciju ciklu iesaistījās arī nenogurstošais Raimonds Pauls, jo abus vienoja mīlestība un džezu, improvizāciju. Pirmais Helvija hits bija „Cielava” Viktora Lapčenoka priekšnesumā, un turpmākajos pāris gados Stengrevica dziesmas dziedājuši visi ievērojamākie solisti, izņemot Ojāru Grinbergu, Margaritu Vilcāni un vēl dažus. Un gluži tāpat kā Maestro Helvijs sadarbojies ar Radio bērnu vokālo ansambli „Dzeguzīte”, tur būdams ne tikai komponists, bet arī koncertmeistars. Par lielu hitu kļuva dziesma „Helēnas tante” ar Jāņa Baltausa dzeju, līdzīgi Paula „Anniņai vanniņā”.

Savu sadarbību ar Dzeguzīti Helvijs uzsāka 1989. gadā, kad aizgāja no Filharmonijas, un bērnu ansambļa koncertmeistara un komponista amatā mūziķis darbojās līdz 1993. gadam.  Seko darbs privātajā TV IGE, muzicē kopā ar ģitāristu Armandu Alksni. Veidodams aranžējumus konkursam „Meklējam solisti”, Stengrevics iepazinās ar savu nākamo sievu, dziedātāju Laini Ligeri, ar kuru 2000. gadā ieskaņots albums „Gaismā”. Mūziķis sadarbojies ar vijolnieku Raimondu Ozolu, pēdējos gados nodevies jau 1997. gadā uzsāktam biznesam, un mūzikai atmetis ar roku.

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri