Komponisti un autori /

Kalniņš, Imants (1941)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Imants Kalniņš
Imants Kalniņš
Foto 1

Imants Kalniņš dzimis 1941. gada 26. maijā Rīgā. Tēvs – VEF strādnieks, māte – pilsētas tālruņa centrāles darbiniece. Kara gadus ģimene pavada Dikļos, Dundagā un Vitrupē. Pēc Otrā pasaules kara atgriežas Rīgā un dzīvo Grīziņkalnā, Zvaigžņu ielā. Izglītojas Rīgas 24. pamatskolā. Līdztekus privāti mācās klavierspēli. 1956. gadā iestājas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē, otrajā kursā pāriet uz teorijas nodaļu, kur sevišķi augstu vērtē Jāņa Līcīša vadītās nodarbības. 1960. gadā sāk studijas Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas un teorijas fakultātē, kompozīciju mācās pie Ādolfa Skultes. Tradicionālo piecu mācību gadu vietā Imants Kalniņš pēc sava profesora ieteikuma studē tikai četrus gadus, un 1964. gadā absolvē LVK ar teicamām sekmēm un Pirmo simfoniju radošajā portfelī. Vēl studiju laikā top Čella koncerts un Klaviersonāte. Studiju laikā komponēta pirmā teātra mūzika. Šajā dzīves periodā (1961–1964) Imants Kalniņš ir Roberta Ligera vadītās Rīgas pantomīmas pianists. Studiju laikā izlasīto Romēna Rolāna romānu Žans Kristofs Kalniņš sauc par vienu no spilgtākajiem literārajiem iespaidiem. Šis ir arī laiks, kad komponists gūst pirmos impulsus no importētā rokenrola, īpaši no grupas The Beatles ieskaņojumiem. 1966. gadā Imants Kalniņš kļūst par LKS biedru.

Pēc studijām ar Kultūras ministrijas rīkojumu Imants Kalniņš ierodas Liepājā un līdz 1967. gada septembrim strādā par Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas pasniedzēju. Pēc tam līdz 1974. gadam strādā Liepājas teātrī (toreiz Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī). 1969. gadā pēc Liepājas pilsētas Kultūras nodaļas vadītāja Gunāra Baloža ierosinājuma Imants Kalniņš nodibina rokenrola ansambli2xBBM (kā pats skaidro, bizbizmārītes un bigbīta mācekļi), kura repertuārā iekļautas kādas The Beatles dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares un pašu opusi. Pēc koncerta Ogrē 1970. gada rudenī grupas darbība tika aizliegta. Daudzas slavenas Imanta Kalniņa rokdziesmas, kā arī rokopera Ei, jūs tur (pēc dažiem avotiem – pirmā rokopera PSRS) komponēta akurāt Liepājā 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā.

Liepājas periodam seko gads Rīgā, pēc kam 1975. gadā Imants Kalniņš pārceļas uz Vecpiebalgas Vecpaulēniem, kur top operas Spēlēju, dancoju un Ifigēnija Aulīdā, oratorija Rīta cēliens un citi šedevri. 1976. gadā pēc ansambļa Menuets vadītāja Jāņa Blūma ierosinājuma notiek pirmā Imantdiena. Izveidojas tradīcija, tomēr jau 1982. gadā šī manifestācija tiek aizliegta. 1995. gadā Imantdienas fenomens tiek atjaunots pēc TV žurnālistes Ingas Utenas ierosmes.

1970. gadu beigās Imants Kalniņš atgriežas Rīgā. 1985. gadā izveidojas grupa Turaidas Roze. Šajā pašā gadā padomju iestādes atzinīgi novērtē Imanta Kalniņa darbību, piešķirot Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1986. gada decembrī komponists kļūst par Latvijas PSR Mūzikas biedrības valdes priekšsēdētāju.

Kaut arī savulaik deklarējis, ka politikas cilpā galvu nebāzīšot, 1988. gadā Imants Kalniņš iestājas LNNK. 1988. gada rudenī, runājot Latvijas Tautas frontes I kongresā, nostājas izteikti nacionālā pozīcijā. 1989. gadā LNNK Ārkārtējā kongresā uzstāj, lai Latvijas PSR piespiedu izveidošana tiktu atzīta par nelikumīgu. 1990. gadā tiek ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu. 1990. gadu vidū kļūst par partijas Tēvzemei un Brīvībai biedru. 5. un 7. Saeimas deputāts. 2002. gada rudenī netiek ievēlēts par 8. Saeimas deputātu un ar ģimeni pārceļas uz Liepāju, kur bauda brīvmākslinieka dzīvi. Kad partijas biedri top ievēlēti Eiroparlamentā, tiek atsaukts uz brīvo Latvijas Republikas Saeimas deputāta vietu. Turpina deputāta darbu 9. Saeimā kā apvienības Tēvzemei un Brīvībai /LNNK biedrs (līdz 2010. gadam). Bijis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas dalībnieks, Sociālo lietu un darba komisijas dalībnieks, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. 

Par Ceturtās simfonijas oriģinālversijas pirmatskaņojumu un dziesmu ciklu ar Ainara Mielava dzeju Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1997. 1998. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.

Mūzika absolūti individuāla. Gan klasiskajos, gan neakadēmiskajos žanros komponista rokraksts vienlīdz atpazīstams – spožs gan simfonijā, gan popdziesmā. Daudz ostinētu figūru un sīku melodijas vai vadošās tēmas ornamentu, netrūkst raksturīgu harmonisko secību un kadenču. Daiļrades sākumposmā režģaināka un ekspresionistiskāka izteiksme, vēlāk dominē faktūras kristāliska skaidrība, klasicistisks domāšanas veids. Labi jūtas izvērstas formas skaņdarbos: „Man patīk garāka saruna ar klausītāju”. Spēcīgs izvērties Imanta Kalniņa mūzikas iespaids uz kolēģiem, nereti ir pamats runāt par Kalniņa epigoņiem. Tas gan nav plaģiātisks epigonisms, drīzāk spēcīgas personības zīmogs uz laikabiedriem un viņu mūziku. Tiklab iespējams, ka Kalniņš (draugu un arī plašā pielūdzēju lokā saukts par ImKu – vārds radies no komponista paraksta vēstulēs) ar savu mūziku mums neapzināti piespēlējis mērauklu, kas gan speciālistu, gan mūzikas cienītāju vidū kļūst vai jau kļuvusi par arhetipu. 

Orests Silabriedis

www.lmic.lv

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri