Komponisti un autori /

Grāvītis, Oļģerts (1926 - 2015)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

"..viss tas radošais devums, ko ar nošu un grāmatu manuskriptu nosaukumiem esmu uzskaitījis savu līdz šim paveikto darbu sarakstā, tapis vienīgi un galvenokārt tikai Jaunpiebalgas Jaunzariņos. Tur mani rosinājusi ne vien latvju lauku dabas daile, bet arī kilometru un 100 metrus uz dienvidiem no Jaunzariņiem rodamā Jāņaskola – Piebalgas slavenā dēla Emīla Dārziņa dzimtene. Šķiet, ka tās neredzamie fluīdi kopš 20. gadsimta 40. gadiem spārnojuši un līdz pat šodienai turpina rosināt, spārnot, veldzēt visu manu muzikālo mūžu."

Oļģerts Grāvītis


BIOGRĀFIJA

Komponists un muzikologs Oļģerts Grāvītis dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē. Mācījies Cēsu Tautas konservatorijā (tagad – Cēsu Mūzikas skola, 1940–1945, līdz 1944. gada maijam Dainas Pavasaras, 1944./1945. gadā Paula Krieviņa klavieru klasē); Mūzikas vidusskolā pie LVK (1945–1947, no sākuma Igora Kalniņa, ar 1946. gada rudeni Arvīda Žilinska klavieru klasē). Studējis LVK mūzikas vēstures nodaļā (1947–1952, Jēkaba Vītoliņa klasē), ko absolvējis ar muzikologa diplomu; Ļeņingradas Valsts Konservatorijas mūzikas vēstures aspirantūrā (1952–1956, Georgija Tigranova klasē); LVK kompozīcijas nodaļā (1956–1960, Jāņa Ivanova klasē), ko absolvējis ar komponista diplomu.

Strādājis par pianistu koncertmeistaru, vēlāk par mūzikas literatūras pedagogu E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā (1948–1956). Kopš 1961. gada ir LVK (šodien – JVLMA) Mūzikas vēstures katedras pasniedzējs, docents (1970), profesors (1984). 1994. gadā saņēmis mākslas zinātņu doktora (Dr. art). grādu. Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mūzikas sektora vadītājs (1975–1983), JVLMA Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984–1993). Ir J. Vītola piemiņas istabas zinātniskais darbinieks. Kopš 1999. gada aktīvi darbojas JVLMA zinātniskajā sektorā, turpinot sagatavot publicēšanai virkni monogrāfiju, brošūru un nošu krājumu.

Aktīvi darbojas periodikā, publicējis plašus latviešu mūzikas vēstures apcerējumus, dziesmu svētku aprakstus, koncertu recenzijas, kritikas, jubilāru apceres, nekrologus ne tikai Latvijas laikrakstos un žurnālos, bet arī krievu, vācu mūzikas izdevumos. Kopš 1991. gada ir laikrakstu Laiks (Ņujorkā), Brīvā Latvija (Londonā) un periodisko rakstu krājuma Latvju Mūzika (ASV) līdzstrādnieks.

Sarakstījis scenāriju TV video lentai Dzīves dziesma (2003). Sākot ar 1999. gadu, izstrādājis gadskārtējos Latviešu mūzikas kalendārus (no 2001. gada – nepublicēti). 21. gadsimta sākumā aizsācis Latviešu mūzikas vēstures konspektu rakstīšanu, aptuveni 70 konspekti datorizdruku kopijās izsniegti līdzšinējo lekciju klausītājiem JVLMA.

Pievērsies lektora darbībai. Kopš 1952. gada piedalās Latvijas Radio pārraidēs, kopš 1956. gada – TV raidījumos. Kopš 1954. gada ar koncertlekcijām uzstājies Latvijas Filharmonijā. Būdams pianists lektors, piedalījies Mūzikas fonda rīkotajos autorkoncertos pa visu Latviju (1955 –1985). Saka ievadvārdus latviešu mūzikas koncertiem (to skaits – simtos), lasa lekcijas un referātus dažādos pasākumos arī šodien.

Kopš 1952. gada ir LKS biedrs; bijis LKS Valdes loceklis (1956–1981), LKS Valdes sekretārs (1959–1962, 1968–1974). Aktīvi piedalījies LKS kongresos, muzikologu zinātniskajās konferencēs. LKS delegāciju sastāvā 20. gadsimta 60.–90. gados bijis daudzos ārzemju komandējumos (bijušās PSRS republikās, tāpat Somijā, Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Vācijā, Kanādā, ASV un citur). Bijis Latvijas Žurnālistu savienības biedrs (1960–1989), ilgāku laiku tās mūzikas sekcijas vadītājs, JVLMA Zinātniskās padomes loceklis (1959–1997). Kopš 1997. gada ir RLB biedrs, bijis RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētājs (1998–2005). Ievēlēts RLB Domē (2001, 2003, 2005).

Jāņa Ivanova prēmijas laureāts (1986). Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira – Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, 1998), Latvijas Ministru padomes Atzinības rakstu (2006), Lielo mūzikas balvu (2007, par mūža ieguldījumu). Reitera fonda valdes goda biedrs (1998), Dziesmuvaras goda biedrs (2000), RLB goda biedrs (2003).

Kora darbi (oriģinālmūzika un latviešu tautasdziesmu apdares) skanējuši 15.–22. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Radījis pirmo TV operu latviešu mūzikas vēsturē – Vanadziņš.

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri