Komponisti un autori /

Pavasars, Helmers (1903 - 1998)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Helmers Pavasars
Helmers Pavasars
Foto 1

Dzimis Valmieras apriņķa Lejasciemā.
Dzīves un darba vietas: bija Valmieras mūzikas skolas direktors, ērģelnieks; Cēsu Tautas Konservatorijas direktors.
1940.-1944. - teorētisko priekšmetu docents Latvijas Konservatorijā.
1944. - dodas trimdā uz Vāciju, kur pēc II pasaules kara darbojas kā mācībspēks Baltijas universitātē.
Kopš 1954. - dzīvo Anglijā un darbojas kā ērģelnieks.
Beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas speciālās teorijas un kompozīcijas klasi, Ādolfa Meca vijoles klasi un Jāņa Mediņa diriģēšanas klasi.
Kopš 1954. g. dzīvoja Londonā, Anglijā, kur darbojies kā ērģelnieks.
Izglītība: mācījies Valmieras mūzikas skolā, 1928. - absolvē Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasi pie prof. J. Vītola, 1930. - absolvē LK vijoļspēles klasi pie prof. Ā. Meca, 1938. - absolvē LK diriģēšanas klasi pie J. Mediņa.
Vokālajā mūzikā H.Pavasara devums ir ap 80 kora dziesmu, 4 kantātes un apmēram 40 solo dziesmu.
Instrumentālā mūzika: 2 stīgu kvarteti, "Concertino" - vijolei ar klavierēm.
Simfoniskā mūzika: koncerts vijolei ar orķestri (1964)
Grāmatas un publikācijas: Ceriņa I. Bet diženi turējās [par H. Pavasaru] // Liesma (Valmiera). - 1990., 20. jūl. - 2. lpp.
Grāvītis O. Komponista H. Pavasara mājuppārnākšana // Cīņa. - 1990., 24. jūl.
Jakovicka L. Sēž zem svecēm ērģelnieks. . . H. Pavasaram - 90 // Māksla. - 1993., #2. /3. - 31.-33. lpp.
Kalniņš I. H. Pavasara vokāli simfoniskie darbi. Dipl. darbs. Zin. vad. O. Grāvitis. - R. , 1991. (sk. LMA bibl.)
Muižniece M. Komponista H. Pavasara dzīves stāsts // Latvju Mūzika. - 1982., #13. - 1201.-1213. lpp.
Pavasars H. Esmu vienmēr liriķis bijis. . . [saruna ar komponistu H. Pavasaru ] // Literatūra un Māksla. - 1990., 29. sept. - 15. lpp.
Pavasars H. Pedagoga gaitas // Archivs, 29. sēj. - Melnburnā, 1989., 9.-15. lpp.
Pāvila D. Helmera Pavasara darbi no krājuma "78 dziesmas jauktam korim". Dipl. darbs. - R. , 1992 (sk. LMA bibl.).
Priede D. Domās būšu Latvijā // Liesma. - 1993. , 21. maijā.
Šverste T. Vienā dienā vai viss mūžs // Latvijas Jaunatne. - 1990., 7. augst.
Rencēna R. Atgriešanās [komponists un diriģents no Londonas] // Druva. - 1990., 20. jūl. - 2. lpp.
Vilcāne S. Helmera Pavasara mūzika atkal skan Latvijā // Rīgas Balss. , 1990. - 3. jūl.
Citi dati: 1999. g. 15. maijā Valmierā noris komponista krēmēto mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija. Piemiņas koncertā skan H. Pavasara mūzika, kā arī A. Maskata "Veltījuma" pirmatskaņojums. Piedalās mūziķi Larisa Bulava, Agita Cerusa, Evita Zālīte, Jānis Bulavs, Andris Pauls, Origo Štāls, Leons Veldre. Līdz ar Latvijas kamermūziķiem koncertā piedalās arī Lilija Zobens u.c.
(Oļģerts Grāvītis)
Helmers PAVASARS izpaudies līdzvērtīgi, lai arī ne sevišķi ražīgi, dažādos žanros – instrumentālajā un vokālajā kamermūzikā, kordziesmā (pavisam ap 80), kā arī nedaudzos simfoniskos darbos, kantātes žanrā, ērģeļmūzikā. Emocionālu mērenību viņš mūzikā izpērk ar lielu izteiksmes smalkjūtību un tehniski gludu formu. Latvijas konservatoriju Pavasars absolvējis vijoles spēles (1921–1930) un kompozīcijas teorijas (1924–1928) disciplīnas, turpat studējis arī praktisko kompozīciju (1931–1932) un diriģēšanu (1936–1938). Līdz 1931 viņš ir mūzikas skolotājs un ērģelnieks Rīgā. Pēc tam kora diriģents, ērģelnieks, vijoles spēles pasniedzējs mūzikas skolās Valmierā (1931–1932) un Cēsīs (1931–1940; no 1934 arī direktors; no 1937 tā ir Cēsu Tautas konservatorija). Cēsīs viņš dibina un vada pilsētas simfonisko orķestri un strādā par vijoles spēles pasniedzēju un diriģentu arī Cēsu Skolotāju institūtā (1938–1940).
Pēc tam līdz bēgļa gaitām (1944) pasniedz teorētiskās disciplīnas Latvijas konservatorijā. To pašu Pavasars turpina darīt arī Baltijas Universitātē Pinebergā, Vācijā, un bez tam darbojas par kora diriģentu un ērģelnieku (galvenokārt Hamburgā). 1954. gadā Pavasars uzsāk ērģelnieka darbu Londonā, ir virsdiriģents Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1958, 1961, 1967), kā arī 1. Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hamburgā (1964). Viņš 1990. gadā kā autors piedalījies 20. Latviešu vispārējo dziesmu svētku sarīkojumos Rīgā, saņēmis Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesora grādu.

www.lmic.lv

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri