Komponisti un autori /

Grasis, Uldis (1939)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

GRASIS Uldis (*1939.21.V Kuldīgas raj. Rudbāržos) – dzejnieks un dziesminieks, folkmūziķis, rokmūziķis. Tēvs Teodors skolotājs, sab. darbinieks, lugu rakstnieks, amatierlīmenī spēl. vairākus instr., dziedājis. Brālis - folkmūziķis Austris G. Kara bēgļu gaitās ar vecākiem nonācis Bavārijā – Ingolštates, tad  Šleisheimas DP nometnēs, no 50. gadu sākuma dzīv. Minhenē. Mācījies latv. un vācu psk., beidzis Minsteres Latv. ģimnāziju (1963). Turpat dažus gadus stud. Vestfāles U vēsturi un žurnālistiku. Pusaudža gados mācījies bazūnes spēli, piedal. vācu džeza un rokmūz. grupās, latv. deju un dziesmu ansambļos. 1964-70 dzīv. Zviedrijā, strād. Upsalas U bibliotēkā, piedal. pasaulē pirmajā latv. rokmūz. grupā Saules brāļi, līdz ar P. Johansonu,  J.Kronbergu, J.Zālīti un Austri G. bijis viens no tās galvenajiem dibinātājiem, sācis rakstīt dziesmas, ar grupu uzstājies latv. dz. svētkos u.d.c. sarīkojumos. Vēlāk kopā ar Austri G. nodib. populāru dziesmu duetu Brāļi Graši, kur abi bijuši dziesmu tekstu, dažkārt arī melodiju autori, aranžētāji, dziedātāji, ģitāru spēlētāji. Programmās latv. tdz. un zviedru, lietuviešu, igauņu, somu populāru dziesmu aranžējumi tulkojumos un oriģinālvalodās, kā arī ar lokalizētiem vai  jaunradītiem tekstiem. Aranžējumos, tekstos, to atlasē un dziedājumā nosliece uz tiešu un skarbu liriku, ikdienas reāliju gaisotne, morālfilosofiski un sociālkritiski motīvi. Duets uzstājies koncertos, ELJA kongresos, 2. latv. pasaules kongresā, 3. Eiropas Latv. dz. svētkos Ķelnē (1973) u.c. G. publicējis dzejoļus periodikā un ar brāli Austri G. kopkrājumā Ogles kvēlo (Kopenhāgenā 1968). 1970 G. atgriezies uz dzīvi Vācijā, strād. par fotogrāfu modes žurnālā Burda, beidzis Bavārijas Valsts fotoskolu (1974), un mākslas fotogrāfija kļuvusi par viņa dienišķo profesiju. 1974 duets veicis turneju pa Z-amerikas latv. centriem, ieskaņojis divas plates. No 70. gadu vidus G. koncertējis kā dziesminieks un ģitārists solo, pats sacerējis vai lokalizējis, aranžējis tekstus un melodijas, 1978 ieskaņojis autorplati. Bieži publicējies ar rakstiem, fotodarbiem vai dzejoļiem žurnālos Jaunā Gaita, Mēs, avīzē Brīvā Latvija u.c. Kopš 1983 mūzikas laukā atjaunojis sadarbību ar Austri G., kopā veicot turneju Austrālijā, piedaloties plates Piltenes prāģeri  un Brāļi Graši-2 ieskaņošanā, kopš 90. gadiem vairākkārt koncertējot Ljā. Tomēr turpin. darināt arī dziesmas savam solo izpildījumam, ko ieskaņojis kasetē Puķu fantāzija, kā arī diskā Uz zaļa zara, kur, saglabājoties intelektuālai un morālai modrībai, krasi pieaudzis lirikas un pārdomu noskaņu īpatsvars. „..iespaids manā dziesmradē ir Eduardam Veidenbaumam, arī zviedru trubadūriem, kas mani vispār iedvesmoja uz dziesmu rakstīšanu. Protams, esmu dažbrīd dumpīgs, bet varu būt arī gluži miermīlīgs...” (intervijā Rolfam Ekmanim). G. dziesmu vidū, kuru kospkaits >50, populārākās ir Zeme, zeme, kas tā zeme (1965, no Dž. Baezas aizgūta melodija), kā arī dziesmas ar G. vārdiem un melodiju Te ir mana dzimtene, Nevaicā, Sauc upe, ezers un mežs, u.c.

Pievienotie attēli

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri