Komponisti un autori /

Žilinskis, Arvīds (1905 - 1993)

Biogrāfija   Darbi   Notikumi

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī. Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Audzēkņu vidū galvenokārt bijuši muzikologi un komponisti.
Būdams pianists, Arvīds Žilinskis bieži uzstājies kā solists un koncertmeistars. Skatuves gaitas sācis jau 30. gados, spēlējot Rietumeiropas klasiķu, latviešu un krievu komponistu darbus, bet kopš 50. gadiem atskaņojis galvenokārt savu mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, labprāt apmeklējot skolas un tiekoties ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Presē publicētas A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku.

Savā mūzikā A. Žilinskis nav vairījies no lirisma pārmērības, demokrātiskas ievirzes skaņdarbiem, tādējādi tuvinot mūzikai visplašāko aprindu cilvēkus. Centrālās tēmas viņa mūzikā ir daba, mīlestība un padomju iekārtas cildinājums. A. Žilinskis ir viens no tiem komponistiem, kura mūzikas stils laika ritējumā palicis nelaimīgs, vien pilnveidojusies tehniskā meistarība. Viņa mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, balstīšanos uz tradicionālo funkcionalitāti, kvadrātiskumu, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Iecienīti bijuši trijdaļu metri un bemolu tonalitātes. 
Teju vai visu A. Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma. Viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu, vairāk nekā 80 kordziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu. Melodijām galvenokārt raksturīga plaša attīstības līkne ar spožu kulmināciju, tās balstās uz dabiskām runas intonācijām un diatoniku. Šai ziņā A. Žilinski mēdz dēvēt par Emīla Dārziņa, Mihaila Gļinkas un Pētera Čaikovska vokālās mākslas tradīciju turpinātāju. Klavierpavadījumiem lielākoties ir atbalstoša funkcija, tie papildina un izteic raksturīgākās teksta detaļas gan noskaņā, gan arī ilustrācijās. 30. gadu vokālajai lirikai raksturīga sapņu pasaule, paustas ilgas pēc laimes un liega rezignācija, savukārt pēc 1945. gada rodas vēlme atainot padomju dzīvi – ieskanas aktīvas, dzīvi apliecinošas intonācijas, žanriskā konkrētība. 60. gadu dziesmās rodamas jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļūst deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija iegūst lielāku patstāvību. Sevišķi rūpīga bijusi dziesmu tekstu izvēle, A. Žilinskis komponējis dziesmas ar daudziem pirmskara Latvijas un padomju dzejnieku tekstiem, atsevišķas dziesmas – arī krievu valodā ar Puškina un padomju autoru dzeju. 
Dziesmas iedaba rodama arī instrumentālajos darbos, kur dominē dziesminieka domāšana un iztēles paņēmieni, programmatisms. Arī te (tāpat kā vokālajā mūzikā) primārais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir melodija, pārējie ir tai pakārtoti, dziesmas ietekmi pasvītro arī izteiksmes vienkāršība, noapaļotas kvadrātveida struktūras. 
Nākamais solis komponista daiļradē ir skatuves mūzika – nozīmīgu vietu te ieņem operas, baleti, muzikālās komēdijas, operetes. Zilo ezeru zeme ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija. Būtiska nozīme viņa darbu klāstā ir mūzikai bērniem. Tās ir gan dziesmas bērniem un jaunatnei, gan pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem (tostarp Klavierspēles skola), gan arī opera un baleti bērniem.

Plašākai sabiedrībai A. Žilinskis kļuvis pazīstams jau 30.gados, kad ievērību guvušas viņa pirmās solodziesmas. Ar īpašu izjūtu un neviltotu sirsnību laika gaitā tās atskaņojuši daudzi ievērojami Latvijas Nacionālās operas solisti, to vidū Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Edgars Plūksna, Artūrs Frīnbergs, u.c. Bērniem adresētās dziesmas ar azartisku izteiksmību daudzu gadu garumā dziedājusi aktrise Vera Singajevska. Tautā iemīļotas ir arī skatuves mūzikas melodijas. Popularitāti guvusi dziesma Mana dzimtene jaukā no muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme. Desmit gadu laikā komēdija piedzīvojusi 350 izrādes, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijā. Operetei Dzintarkrasta puiši bijušas 250 izrādes. Opera Zelta zirgs izrādīta uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 20 gadu garumā. Par muzikālo komēdiju Sarkanā marmora noslēpums A. Žilinskis saņēmis Kultūras ministrijas godalgu, par skatuves darbuDzintarkrasta puiši – toreizējās Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmiju. Par dziesmām un opereti Dzintarkrasta puiši ieguvis Latvijas [PSR] Valsts prēmiju (1967). Komponistam piešķirts Latvijas [PSR] Tautas mākslinieka goda nosaukums (1965) un toreizējās PSRS Tautas mākslinieka nosaukums (1983). A. Žilinska dzīves laikā regulāri notikuši viņa autorkoncerti, audzēkņu vakari, jubilejas sarīkojumi.

www.lmic.lv

Ienākt
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Draugi / Sadarbības partneri