Komponisti un autori /

Aperāne, Dace (1953)

Dace Aperāne
Foto 1

Komponiste, mūzikas dzīves organizatore, pedagoģe, diriģente un mūzikas publiciste Dace Aperāne dzimusi 1953. gada 19. decembrī Vinipegā (Kanādā) pazīstamā sabiedriskā darbinieka, latviešu jaunatnes dziesmusvētku iniciatora un organizatora Mārtiņa Štauvera ģimenē. 11 gadu vecumā viņa sākusi apgūt klavierspēli un 12 gadu vecumā radījusi pirmās kompozīcijas (klavierdarbus un dziesmas). No 1972. gada D. Aperāne studējusi kompozīciju Makgila universitātē Monreālā (pedagogi Čārlzs Pālmers, Brūss Meiters un Braiens Čērnijs). 1976. gadā viņa absolvējusi universitāti ar izcilību, iegūstot bakalaura grādu. Studiju gados topošā komponiste dibinājusi Monreālas latviešu jaunatnes kori un līdzdarbojusies kopā Montrealas koklētājas-dainotājas. 1977./1978. gadā viņa apmeklējusi teorijas un kompozīcijas kursus mūzikas koledžā (Mannes College of Music) Ņujorkā, 1978. gadā – Fontenblo mūzikas skolu Parīzē, kur D. Aperānes pedagogu vidū bijusi Nadja Bulanžē un Luīze Talma. 1978.–1980. gadā D. Aperāne studējusi kompozīciju Hantera koledžā Ņujorkā un absolvējusi šo mācību iestādi ar izcilību, iegūstot maģistra grādu.

Pirmoreiz jaunā komponiste nonākusi plašas uzmanības centrā 1976. gadā, kad viņas skaņdarbs Iluminācijas pūšaminstrumentu kvintetam saņēmis pirmo vietu Kanādas latviešu Sesto dziesmu svētku jaundarbu konkursā. Turpmākajos gados D. Aperānes darbi bieži skanējuši gan amerikāņu un trimdas latviešu kamervakaros, gan dziesmusvētkos. Kopš 1989. gada viņas mūzika ir arī daudzu Latvijas interpretu repertuārā, notikusi virkne autorkoncertu Rīgā un citviet Latvijā. Vairumā D. Aperānes darbu dominē gaiša vai melanholiski rāma noskaņa, to bieži iedvesmojušas latviešu tautasdziesmas. Kritika atzīmējusi viņas mūzikas maigi disonanto raksturu. Lielāka apjoma kompozīcijās ārēji rimto plūdumu nereti nomaina kaisma, sakāpināta izteiksme; pati komponiste atzinusi, ka viņu ietekmējusi arī Pētera Vaska daiļrade.

D. Aperāne rosīgi iesaistījusies mūzikas dzīves organizēšanā. Viņa bijusi Ceturto (1982 Klīvlendā), Piekto (1985 Monreālā) un Sesto (1987 Šērbrukā) latviešu jaunatnes dziesmu svētku muzikālās daļas vadītāja. Diriģējusi kopkori Pirmajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1975), kā arī Latviešu jaunatnes orķestri Ceturtajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Klīvlendā (1982) un Piektajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1985). No 1985. gada komponiste ir deviņu starptautisko latviešu jauno mūziķu nometņu-meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Kanādā un Latvijā. 2000. gadā viņa kļuvusi par PBLA Mūzikas nozares vadītāju, no 2001. gada ir Latviešu kultūras biedrības TILTS Mūzikas nozares vadītāja. Bijusi Ziemeļamerikas latviešu ērģeļu dienas mākslinieciskā vadītāja (1991 un 1999 Ņujorkā); kopš 80. gadu sākuma rīkojusi koncertus, tai skaitā latviešu komponistu autorvakarus vairākās ievērojamās Ņujorkas koncertzālēs – Kārnegija koncertkompleksa kamerzālē u. c. D. Aperānes portretējums ietverts režisores Marutas Jurjānes veidotā dokumentālā filmā (1994). Atsevišķus D. Aperānes skatuves darbu iestudējumus rādījusi Latvijas Televīzija (lugas Tango Lugāno izrāde Dailes teātrī 1989; fragmenti no baleta Edīte uzveduma Dailes teātrī 1995).

D. Aperāne regulāri pievēršas mūzikas publicistikai – kopš 90. gadu sākuma viņa darbojas mūzikas kritikas jomā avīzē Laiks, publicējusi virkni plašāku apcerējumu par latviešu komponistu daiļradi u. c. tēmām žurnālā Jaunā Gaita.

Jau kopš jaunības D. Aperānei bijusi tuva arī pedagoģija. Monreālas studiju gados viņa mācījusi mūziku trimdas latviešu bērnu nometnēs Katskiļos (ASV Ņujorkas štatā) un Sidrabenē (Kanādā, Ontārio provincē), arī vairākās 2x2 un 3x3 nometnēs. Līdztekus studijām Hantera koledžā D. Aperāne strādājusi par mūzikas skolotāju Longailendas latviešu vidusskolā un Bronksas latviešu vidusskolā Ņujorkā. Vēlāk viņa bijusi pedagoģe Bronksas latviešu skolā (1978–2000), Hantera koledžā (1980–1981) un Svētās sirds privātskolā Ņujorkā (1982–1984). Šobrīd D. Aperāne māca mūziku Stamfordas pamatskolā ASV Konektikutas štatā (kopš 1999) un Vestčesteras konservatorijā ASV pilsētā Vaitpleinsā Ņujorkas štatā (no 2002). Viņa strādā arī Bedfordas prezbiteriešu baznīcā ASV Ņujorkas štatā (kopš 1994), kur apmāca un diriģē zvanu kori.

D. Aperāne saņēmusi virkni apbalvojumu gan par veikumu kompozīcijas jomā, gan par sabiedrisko darbību. Radošā mūža gaitā viņai piešķirta Kanādas Mūziķu savienības balva (1975), PBLA Krišjāņa Barona prēmija (par kantāti Balsis) un PBLA Atzinības raksts (1992), ģenerāļa Goppera fonda balva (1993), ASV organizācijas Opera Works balva par ciklu Trīs dziesmas ar Emīlijas Dikinsones vārdiem un PBLA Goda diploms (1996), Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Atzinības raksts (1999), Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva (1999) un Triju Zvaigžņu ordenis (2001).

D. Aperāne ir Latvijas Komponistu savienības (1990), Amerikas mūzikas centra (1990), Kanādas mūzikas centra (1993), SOCAN (Society of Composers, Authors and Music Publishers of Canada – Kanādas komponistu, autoru un mūzikas izdevniecību apvienības, 1994) un AKKA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras, 1995) biedre.