Komponisti un autori /

Dzenītis, Andris (1978)

"MŪZIKA IR MANA DZĪVESVIETA. MŪZA — STARP DEBESĪM UN MANAS ROKAS KUSTĪBU."

komponists

Andris Dzenītis

BIOGRĀFIJA

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm Pamestie izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).

Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan arī ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997, 2013), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Arēna Rīgā (2002–2012), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006), Time of Music Vītasari (Somija, 2006), ISCM World Music Days Honkongā (Ķīna, 2007), Musica Viva (Vācija, 2012) u. c. Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Latvijas Radio koris, orķestri Rīgas kamermūziķi, Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, Deutsche Radio Philharmonie Saarbruecken - Kaiserlautern, Radio Symphony Orchestra Berlin, Belgian National Symphony Orchestra, Netherlands Radio Philharmonic Orchestra un diriģents Karels Marks Šišons, ansambļi Kroumata (Zviedrija), Paragon (Skotija), Pierrot Lunaire Ensemble Wien (Austrija), Caput (Islande), Ensemble Modern un diriģents Pēters Etvošs (Vācija), GAM (Krievija), u. c.

Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003 un 2014, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis otro vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), pirmo vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi vairākkārt nominēti Lielajai mūzikas balvai un laikraksta Diena Gada balvai kultūrā. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2006 (par vokāli simfonisko darbu Fides. Spes. Caritas) un 2014 (par koncertu E(GO) saksofonam un orķestrim). Latvijas Radio 3 Klasika 2009. gada mūzikas notikumu topā par gada labāko jaundarbu atzīts simfoniskais opuss Postlūdija. Ledus, bet 2014. gadā - Koncerts E(GO) saksofonam un orķestrim. Par simfonisko darbu Postlūdija. Ledus saņēmis laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010).

Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla Mūzikas Saule redaktors, kopš 2014. gada - Latvijas Radio 3 Klasika programmu vadītājs. Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012). Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Mācījis kompozīciju Cēsu mūzikas vidusskolā (2011-2013). Strādā par kompozīcijas un mūzikas teorijas pasniedzēju JMMV (kopš 2005. gada) un Ventspils mūzikas vidusskolā (kopš 2013. gada). Kopā ar eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu Woodpecker project, kas dibināta 2006. gadā, aktīvi piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2004. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Andra Dzenīša daiļrades centrā ir kamermūzika, kaut arī būtiska vieta atvēlēta kormūzikai, simfoniskajai mūzikai un operai. Tēmu lokā ir eksistenciālas dabas problemātika, konfliktējošas situācijas, psiholoģiski niansēta iedziļināšanās cilvēka iekšējā pasaulē, sniedzot pārlaicīgu vispārinājumu. Mūzikā dominē ekspresīvas, asi disonantas līnijas, dramatiski spriega enerģētika un monolītas, telpiskas skaņuceltnes.

RAKSTI (izlase)

Nošu lapu stūrī: vārdi sev // Mūzikas Saule, 2000, nr. 1, 18–19
Redzamā mūzika [par elektroniskās un elektroakustiskās mūzikas virzienu] // Studija, 2002/2003 dec./janv., 42–45
Drūms stāsts par Jākobu Lencu // Mūzikas Saule, 2003, nr. 4, 18–20
Kā definēt kopumu? [intervija ar Voldemāru Johansonu] // Mūzikas Saule, 2003, 4. nr., 18–21
Dievišķais un pasaulīgais // Mūzikas Saule, 2004, 4. nr., 18–21
Zelta grāmatas rakstītājs [intervija ar Armandu Strazdu] // Mūzikas Saule, 2006, 2. nr., 8–11
Raksti, intervijas un recenzijas žurnālā Mūzikas Saule

Mājas lapa: http://dzenitis.webs.com/

SVARĪGĀKIE DARBI:

SIN(fonietta) kamersimfonija kamerorķestrim (2015)
mūzikas partitūra Dāvja Sīmaņa spēlfilmai Pelnu sanatorija klarnetei, vijolei, altam, kontrabasam un koklei (2015)
Dagdas paralēles mecosoprānam, basam un klavierēm (2014)
Vīriešu dziesmas. Pirmā burtnīca vokālais cikls baritonam un klavierēm (2014)
Introversija un atvadas trešais stīgu kvartets (2014)
Urbānā mesa jauktam korim, baritona solo un simfoniskajam pūtēju orķestrim (2013/14)
Kur tad Tu nu biji vīru korim (2013)
Divas latviešu tautasdziesmas sieviešu vokākajam ansamblim (2013)
Iron – Wood kontrabasam un klavierēm (2013)
Dyptich jauktam korim (2013)
Nimbus čellam, klavierēm un sitaminstrumentiem (2013)
Forged meetings akustiskajai ģitārai (2013)
E(GO) koncerts saksofonam ar orķestri (2012) Iegādāties disku
Latvian cookbook lielam ansamblim (2012)
Silence is... jauktam korim (2012)
Līdzenuma balss (2012) saksofonam un ērģelēm
Matter of immagination (2011) saksofonu kvartetam un koklei
Kali Yantra flautai un klavierēm (2011)
Amrita otrais stīgu kvartets (2011)
Orked utara. Northern orchid gamelāna ansamblim (2011)
Prelūdija. Gaisma (2011) simfoniskajam orķestrim
Trataka. Point noir (2010/11) pirmais stīgu kvartets
Duality / Duālisms (2010) koncerts klavierēm ar orķestri
Dorada (2010) klavierēm
Drone (2010) pūtēju orķestrim
Aiz loga (2010) jauktam korim
Dui lukter, dui sveciņ (2010) bērnu vokālajam ansamblim
Woodoo 80 (2009) elektriskajai ģitārai un elektronikai
Dauka opera (2007 – 2009)
Sat Nam simfoniskajam orķestrim (2009)
Piņķerīgas dziesmiņas mecosoprānam, flautai, tubai un klavierēm (2009)
Postlūdija.Ledus simfoniskajam orķestrim (2009)
No Wave, No Particle: Walking Through Walls elektroakustiskā mūzika Ginta Gabrāna instalācijai (2008)
Stencil of time čellam, elektriskajai ģitārai un elektronikai (2008)
Urban Translated koncerts klarnetei ar orķestri (2007/8)
Distant bells klavierēm četrrocīgi (2008)
Dziesma par lapsu kalnu bērnu vokālam ansamblim un čellam (2007)
Let it be forgotten jauktam korim (2007)
Symphatetic elektroniskā mūzika (2007)
Parahipnoze elektroakustiskā mūzika Ginta Gabrāna ekspozīcijai starptautiskajā Venēcijas māskslas biennālē (2007)
Pigeon post jauktam korim, divām koklēm, flautai un akordeonam (2007)
Pianissimo jauktam korim (2007)
Wind rose. City shape turbulence elektriskajai ģitārai un elektronikai (2007)
In Se I stīgu orķestrim un metāla pūšaminstrumentiem (2006/7)
Gaistošas ārijas. Izkaisīti kori divām koklēm, flautai un akordeonam (2006)
Black cherry mecosoprānam un elektronikai (2006)
Bird mecosoprānam un elektronikai (2006)
Fides.Spes.Caritas (2006) jauktam korim un simfoniskajam orķestrim
Pavasara rits (2005/06) kantāte korim un kameransamblim
Stones and Veils (2005) koncerts mežragam un mazam orķestrim
Mēness starus stīgo (2005) jauktam korim
INDIGO (2005) elektroniskā mūzika
Sitivit anima mea (2005) ērģelēm
Rutoj saule (2005) jauktam korim
Seven madrigals by e.e.cummings mecosoprānam un sešiem instrumentiem (2004)
Tavas klusēšanas grāmata kameropera (2002/04)
Promises and shapes obojai un septiņiem instrumentiem (2004)
Solitude mecosoprānam un elektronikai (2003)
Alba divām koklēm, flautai, akordeonam un stīgu orķestrim (2003)
Stanza III ...innuendo lielam simfoniskajam orķestrim (2000 – 2002)
Bang for three sitaminstrumentu trio (2002)
Passia elektroakustiskā mūzika (dolby surround) (2002)
Saule jauktam korim (2001)
Gutta elektroakustiskā mūzika (2001)
mūzika L.Gundara izrādei Siers un marmelāde (2001)
Stanza II stīgu orķestrim trīs altiem un dzīvajai elektronikai (2000/01)
Pierrot alta saksofonam solo (2001)
Four Madrigals by E.E.Cummings vokālai grupai (2000)
Māte zeme altam solo (1997 – 2009 (red.))
Lacrimae Em. Dārziņa piemiņai vijolei, altam, čellam un klavierēm (1996)

Der Todeskeim.Der Lebenskeim divām koklēm un flautai (2000)
Verbum et Verbum mecosoprānam solo (2000)
Apstākļi. Pamošanās...domīgi paklusēt korim, fonogrammai, dzīvajai elektronikai (1999)
Stanza I 31.12.99. stīgu kvartetam un klavierēm (1999)
Ave Maria jauktam korim (1998)
mūzika P.Pētersona izrādei Fēlikss un Felicita (1998)
Adoramus Te jauktam korim (1996 red.2003)
Senza Barriera divām klavierēm un sitaminstrumentiem (1996/97)
Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim (1996/98)
mūzika P.Pētersona izrādei Neviena paša vārda (1996)
Vai dzirdi mani ... čellam solo (1995)
Koncerts čellam ar orķestri (1995/96)
Mūzika mirušam putnam klavierēm (1995)
Novele stīgu orķestrim (1993)
Būtības apliecinājums stīgu kvartetam (1993)

Sonāte vijolei un klavierēm Pamestie (1994)
Capriccio e contraverso klarnešu kvartetam (1995/96)
Blakus... baritonbasa akordeonam (1995)
Arlekīna gars klarnetei (1995)