Jermaks, Romualds (1931)
Biogrāfija Darbi
Romualds Jermaks dzimis 1931. gada 10.
jūnijā Šķaunē. Pamatskolas gadi aizvadīti Latgalē, bet vidusskola
absolvēta Slokā. No tēva – ērģelnieka Boļeslava Jermaka – mantotā
interese par mūziku aizved uz Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu
(1954–1957) un tālāk uz LVK. Studiju laiku Jāņa Ivanova
kompozīcijas klasē noslēdz pirmā simfoniskā partitūra, atzinību
guvuši kamerdarbi un diploms ar izcilību (1962). Patstāvīgā ceļa
sākumā praktiska pieredze iegūta mūzikas teorētisko priekšmetu
pedagoga darbā Rēzeknes (1962–1963) un Cēsu (1963–1964) mūzikas
vidusskolā, skaņu režisora darbā Latvijas Televīzijas studijā
(1964–1971).
Kopš 1971. gada R. Jermaka darba gaitas saistītas ar konservatoriju
(mūsdienās - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju). 1976. gadā
viņš tiek ievēlēts par Kompozīcijas katedras vecāko pedagogu, 1988.
gadā par docentu. Kad atjaunotās Latvijas atdzimušajās draudzēs
strauji pieaug pieprasījums pēc izglītotiem ērģelniekiem, R.
Jermaks kļūst arī par skolotāju Daugavpils mūzikas vidusskolā
(1992–1997), kur, liekot lietā gan studiju gados Nikolaja Vanadziņa
vadībā apgūto ērģeļspēles māku, gan dzīves laikā uzkrāto praktisko
pieredzi, atjauno Ērģeļu klasi. Ērģeļmākslas novadā R. Jermaka
pieredze ir īpaši bagāta: piedalīšanās skaņu plašu
sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles 25 skaņu
plašu tapšanā, lietpratība ērģeļu būvē un labošanā, līdzdalība
Latvijas Ērģeļu centra aktivitātēs (kopš 1989. gada) un daudzos
baznīcu koncertos, ikgadēju mūzikas festivālu rīkošana Tukuma
rajona Apšuciemā (kopš 1983. gada), kur personīgajā vasarnīcā
ierīkota koncertzāle ar pašbūvētām ērģelēm, gadu desmitiem ilga
īpaši ražīga darbība ērģeļmūzikas sacerēšanā. Šī devuma nozīmību
novērtējuši arī Amerikas ērģelnieki, ievēlot komponistu par
Amerikas Latviešu ērģelnieku ģildes Goda biedru (1995).
R. Jermaka kompozīciju sarakstā ir ap 900 skaņdarbu. Plaša ir
daiļrades žanriskā amplitūda, plašs arī tēlu loks – no dižām vokāli
instrumentālo darbu freskām līdz sadzīves dziesmām, no intelektuāli
izsmalcinātiem skaņu akvareļiem līdz humoristiski žanriskām ainām.
Tomēr ir vairākas ģenerāllīnijas, kas caurvij visu komponista
daiļradi. Pati būtiskākā – vēlme gremdēties sakrālo izjūtu okeāna
daudzveidu dziļumā. To pauž mesu patiesais, dziļais garīgums,
Visuma bezgalības valdzinājuma, R. Tagores dzejas brīnumpasaules,
latviešu tautasdziesmas poēzijas, kokļu apcerīgo balsu ietvērums R.
Jermaka skaņdarbos. Otra līnija – oratoriālajos darbos koncentrētā
dramatiski saasinātā Latvijas vēstures notikumu izjūta. Trešā –
instrumentālās koncertēšanas un koncertiskuma spraigais gars.
Gultne, kurā košās krāsās sevi piesaka vitāls dzīves un spēles
prieks.
R. Jermakam ir piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas
darbinieka goda nosaukums (1989). Komponista darbs ir novērtēts ar
Jāņa Ivanova prēmiju (1988), viņa radošā līdzdalība pāvesta Jāņa
Pāvila II vizītes organizēšanā Latvijā – ar Aglonas bazilikas Goda
diplomu (1993), devums latviešu kultūrā – ar vairākiem kompozīciju
konkursu laureāta diplomiem, Goda rakstiem, LR Kultūras ministrijas
Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā (2001).