Mediņš, Jāzeps (1877 - 1947)

Biogrāfija   Darbi  

---

Daudzpusīgs mūziķis, komponists, diriģents, pedagogs, latviešu mūzikas klasisko vērtību līdzveidotājs. Komponistu Jāņa Mediņa un Jēkaba Mediņa vecākais brālis.
Viņš radoši visspilgtāk izpaudies simfoniskajā mūzikā (3 simfonijas, pāri par 20 citu darbu – poēmas, svītas, vijoles koncerts, čello koncerts) un operā. Ievērojami bagātinājis arī latviešu vokālās lirikas (pāri par 100 solodziesmu), kantātes, kā arī instrumentālās kamermūzikas žanrus (pāri par 10 kameransambļu, liels skaits kompozīciju soloinstrumentiem ar klavierēm). Ieguvis daudzpusīgu izglītību 1. Rīgas Mūzikas institūtā (1896), Mediņš kļūst tā pedagogs un vadītājs (1901–1906), darbojas kā mūziķis (no 1891) vai diriģents (1906–1925) dažādos – lielākoties operu orķestros, arī ārpus Latvijas. 1916–1922 viņš ir diriģents Baku operteātrī Azerbaidžānā.
Kordziesmā (pāri par 100) Mediņš debitē samērā vēlu. Viņa kora stils 20. un 30. gados vēl top – sākumā it kā sekojot paša kontemplatīvās vokālās solo lirikas stilistikai. Tam raksturīga plaša melodiska kantilēna, akordiska faktūra, hromatizēta un modulējoša, tomēr ļoti skaidra un organiska harmoniju valoda. Muzikālā izteiksme visai viengabalaina, romantiski krāsaina. Dominē glezni, liroepiski noskaņojumi, maigs vēlīnā romantisma kolorīts. Kora mūzikas jaunrade sevišķi intensificējas pēckara posmā, kad Mediņš uzsāk pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijā (no 1946 profesors).