Liepiņš, Zigmars (1952)
Biogrāfija Darbi
Komponists un
taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš dzimis 1952. gada 14.
oktobrī Liepājā, mūziķu ģimenē. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu
(1971) un LVK (Ilzes Graubiņas klavieru klase, 1976).
Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā
arī spēlēt Liepājas grupā Santa.
Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika
gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta
festivālā Liepājas dzintars – 1970
par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari. Studējot LVK,
muzicējis dažādās grupās. Bijis
ansambļa Modo taustiņinstrumentālists
un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī
tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis
grupu Zvaigznīte (1976–1978). 1982.
gadā ansamblis Modo ieguva
nosaukumu Opus un Z. Liepiņa
vadībāgrupa pastāvēja
līdz 1989. gadam.
80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni
tā laika hitu (Vēl ir laiks, Viss kārtībā, Ceļojums,
Dziesma par rozīti, Sentiments u.c.). 1983. gadā
guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai
spēlfilmai Vajadzīga soliste. 1987. gadā
VDR šlāgerfestivālā Cilvēks un
jūra ar dziesmu Love
Time Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas
iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu
aptaujā Mikrofons.
Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku
teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar
rokoperu Lāčplēsis,
operām Parīzes Dievmātes
katedrāle un No rozes un
asinīm.
Rokoperai Lāčplēsis Atmodas laikā
bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika
parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap
160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku
demonstrāciju.
1989–1992 bijis
firmas Showimpex direktors,
1991–1995 skaņu ierakstu
studijas L&M direktors,
privātās radiostacijas Radio SWH prezidents
un līdzīpašnieks (1992–2007). Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par
1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu.
Kopš 1987. gada ir LKS biedrs.
Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas
Lielo mūzikas balvu (par operu Parīzes Dievmātes
katedrāle, 1997). Par komponistu un viņa dzīvesbiedri,
dziedātāju Mirdzu Zīveri uzņemts
kinožurnāls Māksla (1992, nr.
4).
http://www.zigmarsliepins.lv
