Maskats,
Arturs (1957) 
Biogrāfija
Darbi
Foto 1
Arturs Maskats dzimis 1957. gada 20. decembrī Valmierā. Mācījies JMMV, kur viņa pedagogu vidū ir Jānis Līcītis (harmonija) un Marija Mediņa (formas mācība, instrumentācija) – ievērojamās latviešu komponistu dzimtas pārstāve – , Artura Maskata turpmāko gaitu garīgā rosinātāja. Beidzis LVK kompozīcijas klasi pie Valentīna Utkina (1982), studiju gados ieguvis laureāta balvu Vissavienības jauno komponistu festivālā (1981) Erevānā, Armēnijā. 2006. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu kompozīcijā.
Komponista radošās dzīves degpunkts ir teātris. Kā Jāņa Raiņa Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs (1982–1997) viņš sacerējis oriģinālmūziku tuvu pie simts uzvedumiem, to skaitā tādam Atmodas laikmeta izcilam iestudējumam kā A. Čaka Mūžības skartie (1987), kuru dzejnieks Jānis Peters nosaucis par tā laika šķīstīšanos. A. Maskats komponējis arī citu teātru dramatiskajiem iestudējumiem. Bijis Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1993–1996) un Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs (1996–2013). Pasniedz kompozīciju un instrumentāciju JVLMA. Ir viens no Cēsu mākslas festivāla veidotājiem. Kopš 2013. gada novembra ir VSIA "Latvijas Koncerti" programmu direktors.
Arturs Maskats ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996, 2001, 2002, 2011). Viņa skaņdarbs Tango atskaņots 3. starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa Masterprize 2003 finālā Londonā. Komponists saņēmis Latvijas teātru gada balvu par labāko mūziku dramatiskajos teātros 2003./2004. gada sezonā (par mūziku Dailes teātra izrādēm Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts un Horhes Luisa Borhesa Tango, režisors Mihails Gruzdovs), kino balvu Lielais Kristaps (par mūziku filmai Tumšie brieži, 2007). Ieguvis pirmo vietu Latviešu oriģināloperu konkursā (par ideju operai Valentīna, 2008). 2015. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis Autortiesību bezgalības balvu (2017 - par skaņdarbu Ideāls zaglis, 2018 - par mūziku baletam Bīstamie sakari). Ārpus Latvijas Artura Maskata darbi skanējuši Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, ASV.
"Artura Maskata skaņdarbus raksturo intensīva muzikālā domāšana, domas ekspresivitāte, kas prasījusi arī attiecīgu izteiksmes līdzekļu izvēli. Šīs mūzikas radošie impulsi nereti smelti īpaša jūtīguma (Ojārs Vācietis) vai dzejiskās nobleses līmeņa vārdā, no jaunības aizraujoties ar franču dzeju un latīnisko kultūru (Pols Verlēns, Mikelandželo, Pjērs Paolo Pazolīni), jebšu tie nāk no dejas pasaules. Viņa skaņdarbā Salve Regina spriega muzikālā teksta iezīme ir čella ekspresīvais skaņas liegums. Tajā pat laikā mūzika ir pārdomāti organizēta, viņa Concerto grosso var ievērot kompozīcijas formas zelta griezuma izjūtu, kas risinās koncerta sakāpinātajā emocionālajā telpā. Viens no komponista jaunākajiem skaņdarbiem – Tango simfoniskajam orķestrim – it kā vibrē uz karstas kārts, un jo īpaši dramaturģijas plāksnē Artura Maskata mūzika ļauj runāt par laikmetīgu romantisko lasījumu. " (Lolita Fūrmane)
